29 augusts 2010

padomāt pirms vienpadsmitiem nevar, tad var tikai ēst un lasīt

101 skan un pēkšņi izmet visādas dziesmas, kuras man iehujārī pa galvu un atmodina neizturamu vēlēšanos kaut ko sacerēt, nofotografēt, uzzīmēt vai uzrakstīt, nezinu.
visu laiku ieslēdzas vēlēšanās radīt kaut ko Tādu, bet neesmu atradis ceļu - rakstīšana iet šausmīgi lēni (un tur nepieciešams darbs, kuru mana sirsniņa nevar izturēt), mūzikā uz āderes arī neesmu trāpījis un pat pirmo filmiņu nekad neesmu attīstījis.

Vēl es vēlos kaut biežāk varētu tā izbaudīt vientulību kā šajā vakarā. tieksme visus satikt visu laiku un piedalīties visādās lietās un greizsirdība skatoties nais pasākumu bildes ir riktīgi šausmīgi.

nedaudz mazāk kā pirms gada es klausījos karma police un mk ultra un šīs dziesmas man pēkšņi atkal liek iegrimt tajā dīvainajā stadijā, kur es biju iekūlies. ceru, ka skola šogad būs ikdienišķāka, bet sliktās atzīmes - neikdienišķākas. tagad papildus būs jādara vēl visādas neiedomājamas lietas (sports un brīvprātīgais darbs - šausmas). bet nu - gan jau kaut kā.

radio arvien man skandina šovakar gudras pamācības - the drugs wont work, smile like you mean it


rūtas bilde
mana bilde
rūtas bilde

1 komentārs:

  1. "sports un brīvprātīgais darbs - šausmas"
    my thoughts exactly

    AtbildētDzēst

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.