dažas dziesmas paliek un dažas rindas gribas izspēlēt vēl un vēl.
kārtējais "tik skaļi, ka sāp" vakars, kurā, lai gan nekas daudz nav jādara skolai, nevar iet gulēt - ir jāiesprauž austiņas, jāklausās, jāspēlē līdzi, jāmeklē visas vecās, tās jāmācās un nevar un nevar nomierināties. kaut kā baidos zaudēt to mūziku, nezinu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.