Tātad, visi darbi, kurus vajadzēja izdarīt, tika aizmirsti, koncentrējoties uz pašu svarīgāko, un joprojām liekas, ka nepietiks laika. Nu, vismaz vidējo atzīmi esmu pacēlis, tāpēc nevar teikt, ka neko neesmu darījis.
Youtube.com pašlaik nestrādā un met ārā ziņas, ka inteliģentu mērkaķu komanda cenšas uzlabot situāciju, bet es kā virslohs šeit dirnu klusumā.
Vakar zobārsts neskopojās ar špricēm apakšžoklī (trīs, bļeģ), sāpītes turpinājās, es raustījos kā varde, pēc tam šļupstēju un nemācēju ēst vai pīpēt, bet TĀ BIJA PĒDĒJĀ REIZE ŠOGAD! (ja neskaita higiēnistu un to čali, pie kura man jāiet runāt par gudrības zobiem, kurus vajag raut ārā).
Rīt dzert ar Zariņu. "Bet mārtiņ tā ir muzeju nakts kad jāstaigā apkārt uz jāskatās" ejiet dirst, visus iepriekšējos gadus esmu bijis muzeju naktīs un baltajās naktīs, bet vesels viens muzejs no pārdesmit ir derīgs, kamēr visi apkārt laimīgi dzerstās, bet es galu galā pīpēju un klausos mūziku, iekāpis vienītī. Protams, viena reize beidzās ar to, ka vedu meiteni, kura bija salietojusies deksi, uz mājām, bet arī šāda apstākļu maiņa mani neiepriecina. Tāpēc rītdiena ir cērdiena, jo savu piegdienu es izlietoju nedaudz citādāk.
Šis ieraksts tapa starp septiņiem un vienpadsmitiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.