18. novembris ir sabojāts, jo Staro Rīga ir iebāzta tajā datumā. Apkārt vairāk lohu nekā parasti un svētku sajūta ir nosista. Par spīti tam, dziesmu vakars izslavētajā fašistu birojā bija brīnišķīgs.
Vakars beidzās ar diviem ugunsgrēkiem blakus manām mājām, pēc kuriem man nebija interneta un mājas telefona, tāpēc ieraksts netapa tad, bet gan šobrīd no telefona pie Diānas.
Ballīte ir sasodīti izdevusies, spēlēju DDR un basģitāru, noslēgumā ar Bindžu un Edgaru dzērām viskija, kanēļa un ūdens šotus un tagad čučam, nav spēka nobeigumam.
Nezinu, cik labi sanāks no telefona pievienot bildi, bet vajadzētu būt Jonny Greenwood, ko zīmēja Justīne.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.