Jeb "Kā Mārtiņš kļuva par fagotu".
Pēc picas, siermaizēm, viskija un daudz cigaretēm, pēc Radiohead dzīvo sesiju ierakstu skatīšanās, Harija Potera lasīšanas, citu vemšanas skaņu baudīšanas, kaķīša glaudīšanas un pēc citām aktivitātēm, es naivi centos aizmigt vannā svešā mājā. Kad ar dunošu galvu tomēr izlēmu par labu vertikālam stāvoklim, prātā ieskrēja vārdi, kurus dzirdēju kādas 15 stundas iepriekš, kamēr es stāvēju starp krūšturu stendiem, gaidīdams Justīni.
Where you gonna go, where you gonna sleep tonight - tas tik ļoti izmisīgi aprakstīja manu brīvlaiku, kura laikā es aktīvi tērēju man sadāvināto naudu un atsakos pietiekami bieži būt mājās. Skotu meitene, gadus sešus vecākus par mani, tagad pelna centu pa centam no tā, ka es uz riņķi klausos viņas dziesmu, atkal pārdzīvodams to sajūtu, kad dziesma šķiet par tevi, nevis par autoru. Paldies apakšveļas veikalam, ka es to atkal pieredzēju.
Amy Macdonald - This Is The Life
http://www.youtube.com/watch?v=iRYvuS9OxdA&feature=relmfu
Tas nekas, ka dzied meitene un ka viņa ir topos. Dziesmas raksta pati un ar to vien popularitāte ir pelnīta.
Mārtiņ, man jāatzīst, ka šis bija ļoti patīkami uzrakstīts - viegli un ēdami. Reti kad ko tādu domāju par blogiem. Apsveicu.
AtbildētDzēstOi šito dziesmu es znaju, it's good shiat!
AtbildētDzēst