Tikko sapratu, ka Muse dziesmā Muscle Museum abi vārdi sākas aizdomīgi līdzīgi grupas nosaukumam. Izpēte.
...
"It was named "Muscle Museum" after picking the words immediately before and after of the name of the band in dictionary"
Nu re, nebiju tālu no patiesības.
...
Un tikko atklāju, ka vikipēdija citē šo skaidrojumu no fucking youtube komentāra, nopietni? Labi, ka zinātniskajiem darbiem neizmantoju tik acīmredzamus avotus, pizģets.
Šis turpmākais ieraksts nav domāts kā attaisnojums. Kurš lasītu šo kā attaisnojumu, es nemaz nezinu, dienasgrāmata ir mirusi jau visu gadu. Konsuls aizgāja gulēt un es tagad cenšos sevi pārliecināt, ka man pietiek prāta nesadirst vēl ko. Pateicis jau esmu par daudz, bet vairs nevaru piekrist gandrīz nekam, ko teicu pēdējās nedēļas laikā, tāpēc arī paskaidrojums
Man pirms kādām četrām dienām beidzās attiecības, kas ilga pāris gadus, bet atskaņas šim notikumam parādās ar nelielu novēlošanos. Infact, kā E. un es izspriedām kārtējā telefonsesijā, es šobrīd emocionāli esmu kaut kas starp bērnu un grūtnieci. Es negribēju iet mājās un es negribu iet gulēt. Bet stāstīt visiem cilvēkiem pēc kārtas pirmo huiņu, kas man iešaujas prātā, tas gan man sanāk. Izplūst nepazīstamai meitenei visos, bļeģ, sīkumos par trīs gadus seniem notikumiem, iepīt tik intīmas detaļas, kuras pats nemaz neesmu paspējis pats definēt - brīnišķīgi. Un es vēl brīnos, kā varēju tik viegli pirmajiem glāzes un džointa biedriem verbāli atdot savu sasodīto pašcieņu, kas man vairs nav pašlaik nemaz.
Lai kura no šovakar izstrādātajām teorijām būtu patiesa (gan jau, ka neviena un es vienkārši esmu krāns, kas gribēja par daudz), zaudētājs es palieku jebkurā gadījumā. Kad beidzot saņēmos saprast acīmredzamo, atgriezās bezcerības sajūta; pats sapriecājos, pats sevi noraku.
i bet you would like to undress me
Tālāk seko dziesmu saraksts, kurš, protams, būtu nevainojams, ja vien ignorē faktu, ka dziesmām nav nekā kopīga un tas, godīgi, galīgi neatspoguļo manu raksturu.
muscle museum
hate this & i'll love you
love reign o'er me (nāk komplektā ar šo, nevaru beigt cilvēkiem ieteikt, bļeģ, noskatieties taču)
i'm not sorry
Un nobeigumā, dziesma, ar kuru gandrīz vai eksplozīvi atklāju šo nedēļu, kas nejauši sabruka pār mani kopā ar pēdējiem trīs gadiem.
short skirt, long jacket
bāc, mārtiņ, tik ilgi gaidīju, kad kaut ko ierakstīsi, bet ne jau kaut ko šik bēdīgu...
AtbildētDzēstneapmierinātā (vai varbūt vīlusies?) lasītāja
bēdas ir nepieciešamas skaistai pasaulei.
Dzēstdrīz, kad pabeigšu pirmos rakstus, sākšu publicēt jaunajā mūzikas blogā, kur neaprakstīšu sirds sāpes, varbūt tas tev patiks labāk.
starp citu, lasītāju loks man ir diezgan svešs un par to es nesatraucos, bet atbildēt uz tik tiešiem komentāriem es varētu daudz skaistāk un laipnāk, ja zinātu identitāti