Jauni paskaidrojumi

Daudzi man neticēs, ka man sāp sirsniņa par to, ka divas meitenes sāk raudāt brīdī, kad pienāku pie galdiņa. 

Tiesa, gulēšana ar tavu uzticības personu diezgan ļoti klasificējas kā darīt "stulbi", kā tu man arī lūdzi nerīkoties pirms dienām septiņām, ko es pārkāpu pirms dienām sešām, "stulbi" ir arī tas, cik ļoti es zināju, ka gadījuma vainīgie ir lielākās balamutes kliķē. Pats gulēšanas fakts man joprojām šķiet diezgan saprotams - būtu brīnījies, ja tas nebūtu noticis. Pārāk ļoti paļāvos uz tiem aicinājumiem, kas bija par tēmu "dari tā, lai tu būtu laimīgs" un "nelaid manā priekšā ar citām meitenēm". Galu galā, vainīgs sanāku es. Bez jebkāda zemteksta un sarkasma, tiešām jūtos vainīgs, par spīti tam, ka prātā nāk tādi nemierinoši argumenti, ka ne man ir reāli pienākumi, ka ne es to tev stāstīju. Arī īsziņas, kuras nepatīkami pārlasīt saņemu es, kamēr otra puse acīmredzot ir tā mierināmā, ar kuru var iziet uzpīpēt.

Kā dārgie lasītāji var noprast, no dzīves sakārtošanas man ir tālu. Jaunais spēlētājs, kas man sagrozīja prātu vakar, ir apmēram ceturtā persona, kas tagad spilgti gorās manā prātā. Pēc tam, kad esmu pazemojies līdz nemaņai, tikai dažas mazas uzvaras kaut cik spēj iepriecināt, piemēram, gandrīz izvilinātas asaras pēc manas spēlēšanas un daļēja atzīšanās, ka savādās spēles nebija domātas ļauni. Tomēr sasniegumi šajā psiholoģiskajā šķēršļu joslā ir pielīdzināmi dažām izvilktām skabargām, kad pakaļā ir iebāzts baļķis.

Fakts, ka kopumā manu dienu izglāba tikai sasodīti labs koncerts, timpānists, čīzburgers, alus un cigaretes, ko visu sponsorēja A., turklāt ar otru A. sanāca ne tikai izmēģināt visādas dziesmas, bet ierakstīt arī divus gabalus. Starp citu, tas laikam tomēr ir pieklājīgs balanss problēmām.

Šobrīd, kad esmu saņēmies, atļaušos norādīt, ka vēl pirms 3 nedēļām mana lielākā bēda bija valsts eksāmeni un nestrādājoša transportu sarakstu aplikācija. Visas manas stulbības nav vienpusējs garadarbs, bet gan nestabila pusaudža reakcija uz vides maiņu.