Sail

Spoiler alert - ieraksta beigas neatbilst sākumam.

Nezinu, kā vaina tā ir, bet mēnesi iepriekš man jau ir apnicis mans izlaidums. Sure, reizi mūžā, bet visa perdelēšanās apkārt man nešķiet attaisnojama.
Pēdējos ~4 gadus, apmeklēdams dažāda līmeņa ballītes, neatceros, ka kāds (ieskaitot mani) būtu tā pisies, lai dabūtu kaut ko foršu no pasākuma. Pieņemu, ka šoreiz atšķirība ir tāda, ka vienkopus savākti nevis desmit draugi un pieci draudzīgi paziņas, bet gan 30+ cilvēki, kurus visus vieno tikai trīs skolas gadi sort of blakus. Tikmēr intereses, uzskati par dzīvi, joki un alkohola patēriņš atšķiras, neradot īpaši lielu iniciatīvu rīkot kopējus pasākumus, kurus reizi gadā ierosina kāds ideālists. Nenoliedzot, ka klases ballīte varētu izvērsties jauka, tomēr apšaubu, ka caurumus klases sabiedrības komunikācijā aizpildīs 15 latu no katra ballīte.
Rakstot iepriekšējo, sāku domāt, ka esmu iztērējis simtiem latu bārā pēc skolas dienām, tagad nevaru izdomāt, vai tas mani padara par ekspertu šajā nozarē vai tieši otrādi.

Nīderlande ir labākais piemērs, ko varu iedomāties no klases pasākumiem. Toreiz man reāli izveidojās jauni kontakti un whatever. Žetonvakars bija knapi panesams, par spīti tam, ka man bija daudz dzeramā un es apmēram kontrolēju mūziku. Runāju ar vienu cilvēku, ar kuru nerunāju tāpat Nabā vai klasē īpaši bieži, dejoju ar vēl vienu tādu pašu. Citādi, tā pati naba, tie paši jāņi, tās pašas S. vasarnīcas ballītes.

Nevaru pārliecināt sevi, ka tas viss ir vajadzīgs. Neticu, ka pēc viena vai četriem aliņiem klasesbiedri apskausies un raudās, neticu, ka


Vāu, man apnika rakstīt iepriekšējo teikumu un tematu vispār, jo atcerējos, cik daudz neviltotu awesome atcerēties vērtu brīžu pavadīti katru dienu nabā, frančos un vispār. Rakstot sasodītu stundu, kaut kā nejauši atradu īsceļu uz pārliecību, ka vajag izlaiduma balli, jo satikšu vēlreiz tos 10 cilvēkus, kuri ir svarīgi.



Bet, bļeģ, polonēze un valsis gan var iet dirst.