22 jūlijs 2012

Acis sprāgst

Pēdējo diennakti kontrolēju dzīvokli - šķībi spēlēju vijoli, nikni dauzīju lietas ar bungu vālītēm, izgāju cauri visam klavieru repertuāram un uz riņķi spēlēju vakar sarakstītu dziesmu uz ģitāras. Mani nedaudz pārņēmusi eiforija no tā, ka es spēju sarakstīt vārdus, kas man pašam neliekas stulbi, turklāt tā ir pirmā reize, kad es vispār kaut ko sarakstu latviski.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.