Bet mani taču

Priecīgs vakars, tā gan nav gadījies ilgi.

Nebūs ne bildīšu, ne mūzikas, jo esmu noguris. Bet varu pastāstīt, ka (bļeģ, mans dators karas pēc katra vārda un iekavas, haha) šodien oficiāli vairs neesmu kroplis, jo atdevu kruķus sarkanajā krustā atpakaļ.

Tad jaukā Naba, līdz satieku Bindžu un ejam kafijoties. Štrunts par to, ka kafija, kā parasti, brīnišķīga, mans mīļais barista mums uzsauc kēksiņus un uzaicina mani spēlēt tur, ko arī nākamnedēļ ļoti plānoju darīt.

Skrienam uz pārdaugavu, lai hipsteru pārpilnā pagalmā klausītos Gaujarta daiļās dziesmas. Kāds Romāns man paspieda roku un teica, ka esmu radniecīga dvēsele, jo izmisīgi meklēju, kur izmest izsmēķus. Kāds cits, nedaudz jaunāks kungs, man ļoti laipni pavaicāja cigareti un uguni. "Ziniet, es arī ar bērnu šeit esmu. Un pīpēju tikai tad, kad dzeru. Vispār jau baigā narkotika." Tad viņš nozibināja sirsnīgu smaidu, uzsita man pa plecu un aizgāja.

Pēc koncerta ierodamies pie kaķīšiem, kuri mūs sagaida murrājot un esot brīnišķīgi. Atsacījās pozēt Instagram, pēc konserviem nebija īpaši gatavi spēlēties, bet, hei, kaķi ir kaķi. (na nāā, nā nana)

Ala, kur minkās negāju, bet ar Bindžu runāju gan. Sanāca arī nedaudz padziedāt pie karaokes un pie jaukiem cilvēkiem uz terases.

Štrunts par visu citu, bet labākais tomēr bija parunāties ar kādu tā, ka nav kauna pēc tam. Nezinu, vai tā ir tieši Bindža vai smukā alkohola attiecība, kas man bija, bet tas ir tas, ko man vajadzēja, lai tiktu ārā no mājās sēdēšanas un sevis žēlošanas, ka kaut kas stulbs sanācis ar gandrīz visiem un tagad gribas satikt kādus trīs cilvēkus, kuriem tad pa riņķi zvanos. Tērējas nauda, tērējas mana iekrātā pozitīvā tēla bilance, tērējas veselība un gara spēks. Gara spēks. Es nezinu, ko domāju ar "gara spēks". Garaspēks.

Fuck you, atkāpe. Garaspēks. Ir 5.42 piektdienā un es neatceros, ko nozīmē "garaspēks". Tilde to vārdu man tagad nelabo, un es zinu, ka tas ir diezgan bieži lietots, bet pēkšņi tik neatpazīstams vārds. Pēkšņi nevaru iedomāties, kādā kontekstā to var izmantot. Garaspēks.

Top jauna dziesma. Šovakar pašapmierinājos ar ģitāru, spēlējot skaistas dziesmiņas un kaitinot kaimiņus ar no krūtīm dārdošo basu (skaista valodiņa šovakar, tā gan). Ap pieciem nozagu melodiju no kaut kādas planējošas atmiņas, kuru nevaru nosaukt vārdā, un pasludināju par savu. Centos uzreiz ierakstīt un improvizēt vārdus, sanāca kādas trīsarpus rindas. O, jā, progress.

Pēc divām stundām laikam jāceļas. Braukšu spēlēt ērģeles. Kvēli skūpsti visiem, šovakar jūtos jauki.