Otrā diena

No rīta ierodas otra ģitāra un, man svarīgākais, sintezators. Tā kā ērģeles šodien maģiski neieslēdzās, jāsamierinās ar sintezatoru, kas, tiesa, ir stipri pieklājīgāks par standarta jamahām. Skaņu var regulēt diezgan pamatīgi, pat pārāk - pagāja kāds laiciņš klausoties mistiskas vijoles, kas skanēja fonā ērģelēm, un Edvardu, kas sūdzējās par vijolēm, pirms beidzot izdomāju, kā aizvākt liekās skaņas. Bet, hei, izklausās arvien labāk un labāk.

Pro-tip: kad visi aizbrauc uz Prāta Vētras koncertu, tad jāpieslēdz dators pie televizora un jāskatās dzīvajā pa televizoru. Mīnusi - absolūti ne pa tēmu efekti dažās dziesmās, kas aizklāj pilnīgi visu, kas notiek koncertā un ir vizuāli patīkami tikai tad, ja tev ir pieci gadi un vispār nepatīk nekas, kas ir aiz tās dīvainās animācijas. Un vēl es nepiekrītu grupai par to, kā jāizpilda daža laba skaista dziesma, kas nu nav jānobeidz ar sasodītu tehno.

Vēl es sāku skatīties Dexter, diezgan leģitīmi. Kaut kas starp Sherlock un American Psycho (grāmatu). (Vispār, vajag beidzot noskatīties American Psycho filmu vēlreiz, lai varu saprast, cik ļoti kas atšķiras.)

Rīt atbrauc bungas.

Labots septiņas minūtes pēc publicēšanas. Varu gan bildi piedāvāt - ar nestrādājošām ērģelēm, kas, lai gan sūkā dirsu un nedod skaņu, ir diezgan skaists instruments. Kvalitāte ir, kāda ir. Fotografēts ar telefonu slikti apgaismotā telpā, izgājis cauri instagram, turklāt tviteris man neļāva saglabāt bildi, tāpēc izceļoja caur peintu vēl. Pirmās pasaules problēmas.