11 septembris 2012

Komunikācija un kultūra

Sāk uzmākties neliela nožēla par to manu ētiku, kas tik ļoti tiecas pēc patiesības, ka apšaubīt savu viedokli ir diezgan viegli. 

Šodien biju lekcijā, kurā pasniedzējs pāris stundu laikā tiešām sagrozīja manu pasaules attēlu, pateica visus tos argumentus, kurus es meklēju, bet neviens nevarēja man noformulēt, kad biju gatavs uzklausīt. Es biju tik saviļņots un nomākts reizē, kad klausījos, jo runāja viņš pārāk labi. Kaut kā nevarēju to uztvert neitrāli, informācijas pārāk daudz, lai mēģinātu visu atspēkot uzreiz. 

Vēl man sāk uzmākties doma, ka dienasgrāmatu vajag arī angliski, jo publika man patīk un kaut kā tos skatījumus nedaudz varu sakasīt. Angļu valodā būs grūtāk un latviski arī nepārstāšu. Domāju par šo pēdējās dienas, bet tikai tagad ienāca prātā, ka labāk pagaidīšu, līdz man ir vispār kāds, kuram ar prieku veltītu kādu ierakstu angliski. 

Un rīt noklausīšanās latviešu korī, cik jauki. Ja es tur tieku, un kāpēc lai netiktu, tad garantēta vieta dziesmu svētkos, jo starptautiskajiem nav atlases kā Latvijā, haha.

3 komentāri:

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.