Kā jau minēju otrā plāna dienasgrāmatā, tagad rakstīšu paralēli latviski un angliski, bet, daļēji slinkuma pēc, ne uz vienu virzienu netulkošu un saturs maz pārklāsies.
Bijām skatīties dzīvokli šodien. Ierodamies diezgan savādā vietā, it kā nav vairs padomju laiku stilā ieturēts, bet, kā mans lietuvietis norādīja, krievu kičīgums jūtams visur. Par spīti visam, diezgan forši. Īpašnieks gan piselīgs - atsakās ticēt, ka mēs dzīvokli tīrīsim un nepīpēsim visās telpās, un netaisīsim traci katru vakaru. Gandrīz atsacījās īrēt mums, trīs studentiem, bet beigās ar smagu sirdi piekrita - ja mēs piemaksājam 20 eiro īrei un mums par papildus naudu nāk kāds sievišķis uzkopt reizi mēnesī. Vispār, mani nepameta sajūta, ka katru nedēļu viņš pats bāzīsies iekšā un pētīs, vai neesam virtuvē sākuši upurēt kazas un kurt uguni uz viesistabas parketa. Jebkurā gadījumā, viss norunāts, rīt varam nākt parakstīt līgumu un vākties iekšā. Un tieši laikā, lai es varētu uztaisīt savu superīgo pasēdēšanu sestdien par godu dzimšanas dienai.
Aizejam paēst Living Room, kur, pārsteigums!, ir starptautisko studentu diena un mums dod kafiju par brīvu. Kad vēders pilns ar brokastu ēdienu, kuru man izņēmuma kārtā pagatavoja mani mīļie darbinieki, dodos turpināt filmēt pirmdienas iesākto. Mūsu filmas centrālais objekts ir forša deju skolotāja un horeogrāfe, sadarboties ļoti patīkami. Pēc tam, vakariņas ar meiču no Singapūras, kuru laikā saņemu ziņu telefonā.
Bļeģ.
Trešais dzīvokļa biedrs (no Venecuēlas) pēkšņi atradis sev vienistabas dzīvokli un mēs ar Vytautas varam iet dirst. Tad nu rīt es dabūšu skraidīt apkārt viens pats, lai meklētu mūsu mīlas ligzdiņu, kas ir steidzamāk nekā jebkad agrāk. Štrunts par manu ballīti, bet lietuvietim ta' nav kur dzīvot vairs.
Dziesmiņa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.