Man te karuselis

Šīs nedēļas labākais joks. "Viņa pīpē Parliament cigaretes, jo tās ir vājas un dārgas. Tā pat kā Apple produkti." HHHAHAHAHA, un es brīnos, ka man nav meitenes.

Es, protams, paspēju jau visiem izlielīties, ka dabūju darba interviju. Ja dzīvē izskatīšos tikpat gudrs, cik uz papīra, tad būšu eksporta pārdošanas menedžeris Latvijas tirgum (bet es nemāku to iztulkot, haha. Eksporta produkcijas menedžeris varbūt?). Un man ir aizdomas, ka sanāks arī, jo mani lielākie mīnusi, kurus arī norādīju vēstulē, ir divu valodu ierobežojums un nulle pieredze tirdzniecībā un mārketingā, bet uz to potenciālā priekšniece atmāja ar roku, sak, pieredze nāks ar gadiem. Sales and marketing - you can learn that. Pēdējais, ko varētu uzķert, ir tas, ka man neliekas, ka neesmu tik ieinteresēts tajā sfērā. Protams, norādīju, ka man ir miljons dažādu interešu, ka labprāt zinātu vairāk, ka ātri mācos un tā tālāk, bet ir iemesls, kāpēc es neizvēlējos ekonomiku vai biznesu skolā. 

Nevar noliegt, ka darbs man ir vajadzīgs, it īpaši šādā, piezemētākā jomā. Ideoloģisku ideju man netrūkst, bet ētiski un interesanti žurnālisti varētu nebūt pati pieprasītākā profesija Latvijā. Turklāt, mana nauda skrien ātrāk ārā par caureju pēc kafijas, turklāt uz to pašu vietu, jo vīns, alus un greipfrūti nav gluži pilnvērtīgs uzturs. Ir cerība, ka nebūs laika iet uz dārgām ballītem. Nē, pārdomāju, to gan negribas upurēt. Bet varēšu atļauties atgriezties pie viskija un otra lētākā vīna. Mana sajūsma par vodkas šotiem par vienu eiro svētdien jau bija uzkrītoši skumīga. "Eu, tā taču "Pelmeņu" cena!" Bļeģ, kopš kura laika tas ir kaut kas pievilcīgs?

Un, bļeģ, šī dziesma ir tik brīnišķīga. Nav ne gudrākais, ne skaistākais, ko esmu šeit reklamējis, bet pacilājošs pēc velna. Otrās minūtes sākumā dziedātājs nedaudz iesmejas, un es viņu tik ļoti saprotu.

Ejam tālāk. Kad es vāros par to, kāpēc man nepatīk metāls, viena no frāzēm parasti ir "viņi pārāk aizraujas ar sarežģītu ritmu un tehniku veidošanu, vairs nesanāk nekas skaists, tikai piselīgs; rezultātu novērtē tikai tādi paši mūziķi." Un tā joprojām ir mana taisnība, pie kuras turos un negribu klausīties to žanru. Bet Battles, kā jau "math rock" lauciņam pienākas, izrēķina to visu daudz komplicētāk par ierindas mūziķiem, un panāk tik lipīgus meldiņus, ka, pizģets, es nevaru beigt klausīties.

Es vainošu to, ka gribas gulēt, iepriekšējā rindkopa ir tieši tāda, kādu to uzrakstītu visi tie cilvēki, par kuriem smejos sociālajos portālos, un tad palieku bēdīgs, jo smukas meitenes spiež "Man patīk! Tu esi daudz labāks rakstnieks par to otru Mārtiņu!"

Kādu dienu es saņemšos un pievienošu ierakstiem tās skaistās bildītes no fotoaparāta vai telefona, bet ne šonakt.