Izlaižot detaļas par dzeršanu un neveiklo sēdēšanu stūrī (*nav citur vietas un *man neinteresē tie cilvēki, ja neskaita smuku meiteņu izskati), pasākums man bija diezgan jauks, jo sanāca parunāties ar draudzīgajiem hosteļa viesiem, piemēram, francūzi, kurš zināja visas franču grupas un filmas, kuras viņam izmuldēju (dan le mhizon, le ti rhēd, kio, a thon etuaila, bļe, es brīnos, ka viņš saprata). Ar lielu prieku atkal redzēju rumānieti, kas šeit ir bijusi pieminēta izgriezuma dēļ. Un nelielu gandarījumu sniedza ilūzija, ka es sāku saprast Tallinu, jo atpazinu cilvēkus no dažādām sabiedrības grupiņām.
Un tad sākās nelaimes. Mans meiteņu standarts laikam beidzot ir noslīdējis atbilstošā līmenī, un tas ir gandrīz tikpat šausmīgi, kā stiklainām acīm domāt par ideālajām attiecībām. Upuris bija meiča ar vārdu, kas latviski nozīmētu "zeltīts", tāpēc es viņu saukšu par Zelteni, jo rakstīt "A to un A šito" man, nahuj, nepatīk. Zeltene ir lepna par sevi. Viņa nevar ciest feministes, cilvēkus, kuriem nepatīk tā pati mūzika, kas viņai, un bāru "Shooters". Viņa ir pārliecināta, ka Saku ir labākais igauņu alus, ka Sekss un Lielpilsēta ir labākā filma zināmajā visumā un ka viņa spēj dabūt jebkuru čali gultā, ja vien gribētu.
Gādīgi cilvēki man rosinājuši vienkāršu taktiku - jautāt cilvēkiem lietas, izrādīt interesi, pat tad, ja neinteresē. Nu, nostrādāja, bet labāk nebūtu strādājusi.
Viņas kleita bija gudrākais, ko es viņā novēroju. It kā nav izgriezuma, bet diezgan dziļa V-veida izgriezuma formā viņas melnā kleita bija gaumīgi caurspīdīga, atklājot krūšturi ar sarkanu bantīti pa vidu. Un, protams, krūtis, daiļas bezgala.
Dies pasarg, ja dzīvokļa biedrs nebūtu pārnācis mājās, Zeltene varbūt būtu nonākusi tālāk par garlaicīgu bučošanos virtuvē. Un tas ir zemāk par guļdraudziņu* dzimtenē, tas ir zemāk par to, kas notika vasarā, jo vasarā bija attaisnojumi, ka man lauzta sirsniņa un tā. Vakar es biju vienkārši izmisis.
No otras puses, esmu diezgan pārliecināts, ka pirmā ārzemniece. [Teikums dzēsts, jo tas bija stulbs teikums.]
Es tagad esmu savā mīļajā Living Room un tikko spēlēju šahu. Četras spēles pēc kārtas, ar čali no kora. Un es joprojām trīcu no adrenalīna, kas sākās jau pirmajā spēlē (kuru zaudēju). Kad rēķināju ceturtajā spēlē, trīcošās rokas kratīja galdu. Un atvieglojums pēc trešās uzvarētās spēles bija vajadzīgs. Šahs ir tik nais, bet es joprojām raustos.
Vai varbūt tā ir kafija, kuru es, protams, izdzēru par daudz.
Nē, nu, bļeģ, šitā grupa un dziesma taču ir fabulous, kā teiktu Zeltene. Nu, viņa teiktu fabulous, bet ne par šo gabalu, jo viņas mūzikas gaumei, tāpat kā manai meiteņu gaumei, ir krīze.
*Tā es tagad latviskošu "fuckbuddy"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.