22 marts 2013
Kārlis
Cerībā, ka nobirs kaut viena asara, Kārlis pūlējās noturēt plakstiņus atvērtus. Bija grūti ņemt par pilnu to draņķi, uz kuru pierunāja iet skatīties internetā satiktā meitene, un seja palika sausa, kamēr blakussēdētāja aizelsusies šņukstēja.
Par spīti tam, ka filmas sižets bija identisks jebkurai citai romantiskai komēdijai, Made tam visam izdzīvoja līdzi ar emocijām, kuras viņa neizrādīja pat sava tēva bērēs, jo toreiz viņa klusībā plānoja saņemt mantojumā viņa dzīvokli ar trīs istabām. Beidzot būtu vieta, kur ar savām sešpadsmitgadīgajām draudzenēm dzert lētāko sidru bez nervozās skatīšanās pār plecu. To, ka dzīvoklis varētu būt īrēts vai ka neviens nedotu nepilngadīgai un nesekmīgai losei dzīvokli Made, protams, neiedomājās. Kad cerētais testaments viņai tā arī netika nolasīts, divas nedēļas pēc tēva nāves viņa klusībā nolamāja visus iesaistītos un pārstāja par to domāt. Bet kinoteātrī viņa nekautrējās izrādīt savas personības dziļumu.
Tikmēr Kārlis apcerēja, cik gan stulbs vārds ir Made. Šī doma nebija pārāk interesanta, bet filma arī nebija.
Bez jebkāda brīdinājuma, viņa sejas augšdaļa kļuva karsta un no abām acīm vienlaikus sāka plūst sāļas asaras. Notikumiem ekrānā bija mazs sakars ar to. Kārlis bija pēkšņi sapratis, ka seksa šovakar nebūs, un nebūtu arī tuvāko nedēļu. Made bija tukša un garlaicīga muļķe, kas pirms filmas piedāvāto cigareti bija eleganti pieņēmusi un aizrijusies ar katru dūmu. Jebkāda doma par to, ka viņa varētu nebūt jaunava, bija absurda.
"Tualete," viņš, stulbi smaidot, norādīja uz lielo kolas glāzi un noplātīja muti kā atbildi jautājošajam skatienam. Made gan neredzēja, kā Kārlis neuzkrītoši paņēma mēteli no blakus krēsla.
Pēc piecpadsmit minūtēm viņš jau bija apsēdies Vecrīgas Hesburger otrā stāva stūri un stūķēja mutē kartupeļus. Pusaudži, kas pieklusināti bravūrīgi lamājās pie blakus galdiņa, sāka apspriest marinēto gurķu šķēlītes, kas bija novietotas viena uz otras burgera vidū. Fakts, ka tā draņķīgā pārtika tika iegādāta par naudu, kuru viņu vecāki pelnīja svētdienu vakaros apkalpojot dzērājus pie Rimi kasēm, izrādās nemaz nebija tā lielākā problēma. Nē, viņus satrieca tas, ka pirmajā kumosā gurķu bija par maz, bet otrajā - par daudz.
Deviņpadsmitgadīgais Kārlis tikmēr domāja par izlutinātajiem bērniem, kuri nesaprot, ka, lai tiktu pie garšas pārpilnības viducī, vispirms jācīnās cauri sausajām burgera malām. Viņa dzīve bija sarežģīta un problemātiska, un neviens viņu nesaprata.
Vispār jau saprata, bet visiem bija pilnīgi pie dirsas.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.