Bļeģ

22h lai pabeigtu lugu. Ja es nepabeigšu, tad arī es nezināšu, kā beigsies. Varbūt tas ir bezmiegs, bet es mīlu savus varoņus. Un, bļeģ, astoņos jāceļas, lai strādātu, un arī šonedēļ sanāks kavēt universitāti.

4:11
Mazāk par 20 stundām. Vēl jāuzraksta vismaz 16 lapaspuses. Miegu nejūtu, bet galva dun. Aizdomīgi daudz sāku izmantot elementus no savas dzīves. Nevaru izvairīties no žargonismiem. Vienu no varoņiem varu komfortabli nolasīt, bet nevaru iedomāties nevienu citu, kuram tas varētu būt dabiski. Neplānoju miegu vairs.

6:15
Mazāk par 18 stundām. Vēl vismaz 12 lapaspuses. Salaidu attiecībās divus varoņus. Lugas sākums tagad sūkā. Tāda sajūta, ka tagad, zem spiediena, tiešām rakstu labāk. Vai varbūt tomēr arī šajā nogalē sarakstītais sūkā tikpat ļoti, bet man ir iestājies pēdējā brīža apātisms pret kļūdām. Pizģets, man tik ļoti vajag šito pabeigt un uzvarēt. Pabeigt noteikti. Ja es nevaru šo, tad vispār neko nevaru. Cik es esmu universitāri nopisis, cik darbu un mūziku, cik attiecības. Un visas tās neveiksmes arī tagad atspoguļojas lugas tekstā. Vai tam visam būs kāda morāle? Neviens nezina. Jātaisa kafija.

12:13

Labi, esmu izturējis šitik tālu. With insomnia nothing is real. Everything is a copy of a copy of a copy. Kafija asiņu vietā nepasargāja no gandrīz aizmigšanas ofisā to vienu stundu, ko tur biju. Esmu iebarikādējies livingrūmā. Man ir nepilnas 12 stundas, man ir 18/29 lapaspusēm.

17:55

Livingrūmā nevarēju koncentrēties. Paņēmu kafiju un aizvācos, bet mājās noriskēju pagulēt stundiņu. 21/29. 6h