Vakars beidzās ar spēlēšanu hosteļa open-mic pilnīgā dzērumā, jo mani kaitināja meitene, kura nemāk spēlēt ģitāru, un tad mani kaitināja kanādiešu čalis, kurš spēlēja savas garlaicīgās dziesmas. Tad nu es nospēlēju Depeche Mode, pa ceļam pazaudēju mediatoru, un, lai gan nospēlēju tīri ok, sapratu pie beigām, ka nevaru trāpīt mikrofonā un nosēdēt uz krēsla no reibuma. Pēc tam atgriezās kanādiešu čalis un bija cits čalis ar kahonu un tas jau bija klase, tad vakara vadītājs spēlēja Wonderwall un Creep un es bēgu uz smēķētavu, kur bija latviešu meitene, kura mani centās pārliecināt, ka ne visas franču grāmatas ir depresīvas (neticu), un tad - ka visas latviešu grāmatas arī ir tikpat depresīvas (tam gan ticu).
Un tagad es pazīstu savu diriģentu nedaudz labāk un tagad viņš zina, ka es neturu alkoholu tikpat labi cik viņš (bēgu mājās, lai nepaspētu publiski pavemt). Ceļā uz mājām izdomāju nopirkt puķes Līvai, izņēmu naudu, bet tirdziņā bija tikai rozes un tad nu es neko nenopirku, tikai atgriezos mājās ar līkumu.
Vakar bija kora skate, uz kuru es ierados diezgan bēdīgā stāvoklī un atkal gribēju vemt, bet šoreiz no uztraukuma. No rīta biju izspēlējis visas dziesmas, no kurām mēs būtu lozējuši, protams, ja neskaita to vienu, kuru mēs izlozējām. Kad sākās kopmēģinājums, gribēju no kauna ielīst zemē, jo virsdiriģenti visticamāk redzēja, kā es skenēju grāmatiņu, nevis reaģēju uz viņu kustībām. Tad man sāka vajadzēt uz tualeti, bet mēģinājums ilga vēl pusstundu. Un tad stundu ilga gaidīšana uz mūsu kārtu, kuras laikā es klusām centos izdziedāt dziesmas. Brīdī, kad vajadzēja kāpt uz skatuves, man trīcēja kājas. Un tad nu es sajaucu izlozēto dziesmu.
Man nav bijis atkārtots randiņš ar meiču un viņai nav laika, jo ir skola un mēģinājumi katru dienu un es nezinu kur likties. Līva tikko aizbrauca prom un es tagad būšu viens pats mājās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.