Kamēr vēl esmu pie prāta

Šī nedēļa man nav sākusies līdz galam. Priekšā eksāmens, prezentācija, darba kalni, un es vēl neesmu izdomājis, ko darīt ar meitenēm.

Okei, es aizsūtīju viņai bildes, kur viņa očeņ skaista, viņa saka, ka patīk, ieliek uzreiz profilā. Tagad pārsimts "like" pirmajā dienā. Es uz brīdi sapriecājos, līdz viņa vakarā ielika vēl vienu bildi, kura ir, ja godīgi, smukāka par to, kuru knipsēju es. Tagad neesmu pat tas ārpuskārtas fotogrāfs. Viņas mazie džezistu draugi varbūt vēl iet cauri pubertātei, bet spēlē labāk. Bļeģ, atkal sākas, ko,

Krēslojās. Slipīgie nāpšļi
Stirinājās pa zāli.
Un pēdīgi šķita cītari
Kā zaļi tupuči tālē.

Šodien klausos stulbu mūziku. DM bārā bija draudzīga bārmene, jo bijām vienīgie apmeklētāji. Sarunāju koncertu tur, uzskaņoju vietējo ģitāru. Kaņepē joprojām neņem kartes, lohi. Man ir pēcreibuma depresija.