Man jau sen beidzās manas trīsarpus līdzpaņemtās filmiņas. Visā Gruzijā nav vietas, kur var nopirkt vēl. To mēs zinām tāpēc, ka vietā, kur ir Kodak izkārtne un uzzīmēta filmiņa, nav. Nav arī Tbilisi un Gruzijas lielākajā iepirkumu centrā.
Pārsteidzošā kārtā ir sajūta, ka krievus šeit baigi nemīl. Mūsu ukrainiskie vaibsti cilvēkiem liek mūs sveicināt un uzsaukt dzērienus, bet arī tad, kad tautība noskaidrota, tautu draudzība tik un tā ir tostos un atvadās.
Brāļi drusku kāpj uz galvas. Tētis jau smejas, ka man pārāk liela atbildības sajūta. Nekas, dod dzert visur.
Ciao, eju pētīt Borjomi. Rīt dinozauri.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.