10 janvāris 2015

Es zinu, ka jūs gaidāt stāstu

Nav jau baigi daudz ko stāstīt. Rūta man vakar teica, ka es pārāk abstrakti rakstu par meitenēm, bet tas nu ir tas mīnuss šai vietnei, kuru es ik pa laikam tomēr cenšos iesmuglēt cilvēkiem, kuriem gribu patikt.

Bet, runājot par meitenēm, vakardiena bija izcils piemērs tam, kā kļūt par lohu tikai eksperimenta dēļ. Eksperiments izdevās, un uz vienu nakti es biju uzvarētājs, bet tas neko labu nenesīs ilgtermiņā, protams.

Otro nakti sāp galva. Man neatbild par fotogrāfa vietu, manu rakstu nepublicē. Šodien izgāju cauri ss.lv, neatradu nevienu puslīdz piemērotu vakanci, atcerējos, ka neko nemāku, paliku vēl nelaimīgāks. Šobrīd pat negribās dzimšanas dienu, gribu darīt kaut ko lietderīgu, gulēt un tikties ar tiem dažiem cilvēkiem, ar kuriem ir interesanti arī bez dzeršanas.

Rekur mans visu laiku mīļākais dzejolis.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.