08 maijs 2015

Dzīve nav gaidīta

Paniski izbraucu no Rīgas. Paniski, jo biju sarunājis mašīnu, kurai nosēdies akumulators, bet taksis tik ātri nevar atbraukt. Protams, ka piecas minūtītes palika rezervē un viss kārtībā, bet nomierinošā cigarete tika pīpēta gaidot taksi, nevis pēc bagāžas iečekošanas.

Braucu uz kāzu pēcballīti. Vai deviņu mēnešu laikā būs pozitīvs progress manās un jaunlaulātās attiecībās? Vai man nesāks sāpēt kādā brīdī? Redzēs. Šobrīd ir pat liela iespējamība, ka neieradīšos tur viens.

Laikam jāsāk rakstīt par izrādi, kuru nekad neesmu redzējis. Esmu bruņojies ar recenzijām un zināšanām par sākotnējo noveli. Jau tagad automātiski gribās kritizēt, bet laikam jāizlasa tās 20 lapaspuses, kuras uzrakstījuši gudri cilvēki.

Tallinā plāns ēst un dzert ar Pēteri, tad izcīnīt atpakaļ savu faking filmiņu, kas jau mēnesi ir iestrēgusi birokrātijā, tad sagaidīt Grietu (cerams), tad apmeklēt "smart casual" jeb "tīras drēbes" pasākumu, tad fočēt saullēktu, un varbūt sanāks Līvu  pierunāt uz kaut vienu cigareti pa vidu viņas mēģinājumiem. Un tad laiks iet.

Vakar atklāju pats sev velosezonu. Aizbraucu pie Krikša, viņa tur nebija, tāpēc iekārtojos virtuvē ar kaķi, kurš man tajā brīdī vēl nebija sagrauzis lādētāju.

Ieradās Kriksis un paziņoja, ka: "it's Instagram o'clock".



Kaķene sučka, bet skaista.


Krāsas tā neko.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.