20 maijs 2015

Es gribētu būt nihilists

Daži draugi man ir kā terapija, bet vislabākās zāles visvieglāk pārdozēt līdz nelaimei.
Es biju Tallinā un neraudāju. Uz brīdi likās, ka viss atkal kārtībā, jo satiku pagājušā gada sejas un atkal bija oficiālais pasākums, kur visi ir priecīgi un es ieslīgstu tādā surogātpriekā, gluži kā mezdams akmeni mītiņā, kura iemeslu nezinu. Ziniet, jo vairāk es dzēru, jo vairāk atcerējos visas tās dziesmas, kuras es gribēju spēlēt kāzās, kurās tā arī nebiju uzaicināts. Līdz ar tavu balsi, mans vēders noslīka.

Grieta kādā brīdī nejauši aizmiga ar nenoņemtu meikapu, kamēr mēs ar Pēteri turpinājām dzert virtuvē. Ap vieniem aizgājām gulēt, ap četriem es modināju Grietu un mēs gājām fotografēt saullēktu.

Nakts laikā norimst vēji, gaisu piesārņojošas urbānās aktivitātes pierimst un atmosfēra attīra pati sevi. Saullēkts ir skaidrāks par jebkuru citu diennakts laiku.

Skatoties uz saulrietu, mūsu acis jau ir nogurušas no iepriekšējām gaišajām stundām, zīlītes joprojām ir nedaudz šaurākas, tikai pamazām sākam pierast pie tumšajiem toņiem. Saullēkts ir kā pirmā duša, sulas glāze un svaigs gaiss acīm.











Šī nebija pirmā reize, kad man bija tā privilēģija fotografēt Tallinas saullēktu. Ļoti ceru, ka varēšu to atkārtot kādu reizi. Mana mīļākā krāsa ir saules gaisma, kas filtrēta caur zaļiem zāles stiebriem. Skatīt trešo un ceturto bildi no augšas.

Kas vēl. Bija man pirmais koncerts sezonā. Man laikam vēl jātrenējas izturībā, lai spēju nospēlēt ilgāk un enerģiskāk.

Biju radio saistībā ar konkursu. Citēju sevi: "es nemāku runāt radio pizģets, visu laiku domāju par to, cik idiotiskas atbildes sniedzu. es māku tikai rakstīt, un tikai ar smagu treniņu varu iemācīties pastāstīt kaut ko interesantu. tāpēc nu ir situācija, kad improvizējot nekas nav ne smieklīgs, ne svarīgs, bet to, ko māku labi pastāstīt, stāstu daudz un uz riņķi."

Māsas kaķiem bija dzimšanas dienas ballīte, īpašais viesis - suns. Pēc vīna terapijas bija sarunu terapija, pēc kuras bija miega terapija, pēc kuras bija pankūku un Iks Failu terapija. Pirmo reizi biju pie Diānas darbā. Nevarēju nopirkt pat tēju, tāpēc dzēru ūdeni ar ledu un apstrādāju grupas bildes.

Man atrakstīja paziņa no Tallinas. Azerbaidžānis/ukrainis/ebrejs/krievs no Tallinas, vai vismaz kas tam līdzīgs. Meklēja izklaides, tāpēc es izrādīju savu vienīgo bāru un pirmos draugus, kas gadījās pa rokai. Šodien, lasīt - vakar, tikāmies pie pusdienu galda Lido, pēc kura atkārtoti apmeklējām manu vienīgo bāru, pēc kura ieradāmies manā mēģinājumā nu jau diži neskaidri.

Pēc tam es benzīntankā nopirku šokolādi, par kuru es tikko atcerējos, tāpēc nekas slikts šodien vairs nevar notikt.

Staigāšu mūžīgi, līdz gulēšu.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.