Rīta dekonstrukcija komats sēnes

Centos paklausīties grāmatu "This is your brain on music", bet pēc 40 minūtēm (no sešām stundām) nebiju dzirdējis neko jaunu un pārsteidzošu. Tiesa, ņemot vēra to, ka pirmajās minūtēs tika skaidroti termini "tonis", "temps" un "ritms", man vajadzēja saprast, ka grāmata vairāk paredzēta nemūziķiem. Pēc terminu skaidrojumiem sekoja apgalvojumi, ka mūzika ir svarīga cilvēkiem un ka nav jābūt īpaši talantīgam, lai ar to nodarbotos, un tad es izslēdzu ārā.

Kā jau sagaidīju, miegs nenāk arī mājās. Ap kādiem četriem man pēkšņi pazuda jebkādas dzīvesprieka druskas. Gribēju pasēdēt viens pats istabā, bet nesanāca. Un tad es centos saprast, ko vēlos, jo gan jau ka kaut kādu risinājumu būtu atradis, tomēr nekas nenāca prātā. Lietas un aktivitātes, par kurām es iedomājos, bet bez entuziasma: apreibinošas vielas, cigaretes, kafija, tēja, ēdiens, mūzika, mēģinājumi, meitenes, masturbācija, miegs, pastaiga, velobraukšana, duša, draudzēšanās ar dzīvniekiem, fotografēšana, rakstīšana. Par laimi [kuru grūti izjust], šoreiz nebiju tik nihilistiski nelaimīgs, kā vienreiz gadījās, bet emociju trūkums ir nogalinošs.

Bija koncerts ceturtdien. Man pašam patika, un pamazām sāku saprast arī lietas, kas jālabo. Un tad, protams, sāku gribēt jaunu grupu, jo baidos, ka grupa nepiekritīs izmaiņām.

Mēģinājums, mēģinājums, Depo, miers. Turpinu atkārtot savas mantras - kamēr vēl esmu pie prāta, līsti stiprāk, līsti vairāk, not dead, until I sleep I'll forever walk, here I'm allowed everything all of the time