Paaudze

hahā, tikko nejauši publicēju šo ierakstu nepareizajā blogā. ceru, ka neviens nepamanīja.

Šī ierīce ir tas pats fenomens, kas DubWars. Man vēl jāizdomā, kā definēt to, kas vieno abus video. Piemēram, smukas gaismiņas un absolūta neparedzamība? Lai gan Tildei liekas, ka "neparedzamība" ir nevārds (tāpat kā "nevārds", haha).

Varbūt dubstep un visi atvasinājumi ir tik populāri, jo visi saraustītie efekti un fragmenti ir tik nejauši, neparedzami, neritmiski (attiecīgi, citādi ritmiski), ka pievērš notrulinātos* prātus, kas, dzīvojot pārliecībā, ka viss ir un būs pieejams internetā, nespēj saglabāt uzmanību nekam ilgāk par pāris minūtēm. Varbūt katra negaidītā skaņa mūsos izraisa ļoti īsu baiļu devu un sekojošu atvieglojumu? Un tad, kad mēs pierodam, tad sākam saprast ritmu un harmoniju, tāpēc joprojām dziesma patīk?

Man šķiet, ka es pavadu vismaz astoņas stundas dienā pie interneta. Divi datori un telefons. Ejot pīpēt Nabā, lasu sasodītas ziņas - pirmajā reizē Dienu, otrajā BBC. Iekšā sēžot - sociālie portāli, epasts, blogi** un visa cita huiņa. Brīnos, kā es tik pieklājīgi pabeidzu skolu un vispār kaut ko māku ārpus datora.

Starp citu, šeit ir daži komiksi, kuriem es stāvēju aizmugurē. Tur ir arī daži, kam es nestāvēju aizmugurē un tur noteikti būs vēl visāds materiāls.

*Izklausās aizskaroši, bet nav tā domāts.
**Gribu izcelt divus blogus, jo ja tev ir laiks lasīt mani, tad vari manis vietā palasīt gudrākus cilvēkus:
Lowering the Bar - brīnišķīgi teksti, pārsvarā saistīti ar likumiem.
Faith Club, cik noprotu, 10 gadu jubileja dienasgrāmatai, kuras autors pārvalda klab.lv. Argumentēti viedokļi par divdomīgām tēmām ir tas, kas man tur patīk.