Par godu stulbeņiem

Man dažreiz ir grūti noticēt cilvēkiem. Piemēram, kad viņi atsakās redzēt absolūtu liekulību savā rīcībā, pēc netiešiem mājieniem vai skaidri sejā izteiktiem piemēriem. Stāsts šoreiz par jaunskungu, kurš nebeidz mani pārsteigt pāris gadus ar savām izdarībām. Nebūs pat nekā unikāla šoreiz, ierastā neobjektivitāte un patmīlība, un ne es pirmais, kurš uz to var norādīt. 


Tālāk pirmajā personā, jo fuck you that's why.

Viena lieta ir nokrāpt savu meiteni, jo kaut kā licies, ka attiecības beigušās. Otra lieta ir to darīt tik pimpīgi uzkrītoši, kā tu to darīji, jeb "mainu rumu pret seksu" un skraidīšana apkārt, prasot prezervatīvu. Protams, ka tā ir lieta, par kuru cilvēkiem ir interesanti runāt, jo tas ir, pirmkārt, smieklīgi, otrkārt, tava tiešā darbība. Tā nav jaukšanās tavā privātajā dzīvē, tās nav arī baumas vai gānīšanās, tā ir sarunu viela, kurai līdzīgā tu esi ielaidies vienmēr. Pirmais piemērs - tas, ko tu izstāstīji man un Ralfam Nabā. Turklāt tas bija tev uzticēts noslēpums. Tu nestāvi augstāk par nevienu citu.

Labi, stulbi sanāca, pārprati draudzenes teikto, emocijas uzkāpa, sanāca Jāņi, situācijas gadās. Bet, kā tas ir iemesls tieši man sejā pateikt, ka es nedrīkstu ar viņu kaut ko bīdīt? To, ka es viņu vienā pālī cienāju ar cigaretēm, bet citā pālī atzinos mīlestībā, es pat negribu, un man nevajag, attaisnot, jo tas nav nekas traks, neikdienišķs vai vispār definējams kā nopietna koļīšana. Neatkarīgi no maniem mēģinājumiem, esošiem, neesošajiem, auglīgajiem vai neauglīgajiem, tava rīcība bija bērnišķības paraugstunda. Tā meiča nav stulba un pati varēs man pateikt, ka nevēlas manu sabiedrību. Ja izrāda vēlmi uzturēt sarunu vai atnākt pie mana galdiņa, tad tev, neatkarīgi no tā kas notiek vai nenotiek tālāk, nav nekādas autoritātes.

Atceros arī scēnu vienpadsmitās klases rudenī, tas jau bija pārspīlēti. Šī reize ir pizģets. Ja tev nebūtu meiteņu kā zeķu, varētu attaisnoties ar mūža mīlestību un tā, bet partneru trūkums tev nedraud. Neviens sarakstu ar "nepieejamām" meitenēm tagad netaisīs.

Tālāk, tas, ka es ar tavu neseno bijušo runāju par jūsu attiecībām, laikam ir nepieņemami, jo viņa nav runājoša persona bez tevis. Tu pēdējā laikā esi izvandījis manas attiecības saistībā ar Justīni un Diānu. Vispār, tu esi daļēji vainīgs pie tā, ka es ar vienu no viņām tagad nerunāju, lai gan neko nepareizu neesmu izdarījis*. Un tā ir tikai šī reize. Ja neatceries nevienu citu gadījumu, kad esi devis "padomus" vai mācījis citus, vai runājis par attiecībām vispār, tad tu esi nelabojams. Vispār, tā pati problēma, kas dažas rindkopas augstāk.

Tev jārisina tava liekulība. Apkārtējos tu nostādi situācijā, kad tevi drīkst pieminēt tikai tev klātesot, bet arī tas tev nav pa prātam. Kad es tev tieši un konkrēti, gan citu klātbūtnē, gan divatā, esmu izteicis jebkādu kritiku, tu pamāj ar galvu un klusām apvainojies, lai pēc tam mani citiem skaisti aprakstītu (vēsturisks piemērs - Ziemassvētku balles mēģinājumi**). Nesaprotu, kāpēc tu neesi pastāvīgi sajūsmā, ja jūties tik perfekts.

Nobeigumā pastāstīšu, ka viss augstākminētais ir par cilvēku, kurš emociju uzplūdā man teica, ka sados kādam pa muti, ja kāds vēl runās par Jāņiem. Sīkums, bet tieši šie brīži man apstiprina, ka objektīvs tu neesi. Tas nav tas, kā cilvēki risina sarunas. Man ir neviltots prieks, ka tu esi izlēmis ar mani nekad vairs nerunāt. Ar tevi vairs nav vērts runāt par nopietnām lietām.

Starp citu, ģitāra, kuru tev aizdevu, bija, man neprasot, pārskaņota pustoni uz augšu un tagad, atlaižot uz standartu, stīgas klab. Pirms tam tā nebija. Paulis nespēlēja, Toms nespēlēja, pie neviena cita nebija. Tas nav smuki.

*Es nevienam tieši netraucēju ar savu gulēšanu, es biju tieši puse no kontakta, es biju apsolījis nerunāt par to ar Justīni, un es to arī nedarīju. Arī meitene to nedarīja. Meitene pie pilnas apziņas drīkst darīt, ko vēlas. Viņa joprojām ir pie pilnas apziņas. Mūsu darbībām nebija negatīvu seku nevienā no mums. Nav man par to jātaisnojas tagad. Justīne man sabrauca augumā, jo kāds viņai izstāstīja par par notikušo, tur es neesmu iesaistīts. Protams, esmu grēkāzis, bet tas ir tikai jūsu neobjektīvās emocionālās komandas ietvaros. Sakūdiet vēl armiju pret mani, bļeģ.
**Protams, pretī vari likt to manu neveiklo joku, kuru izteicu vienā no mēģinājumiem, bet tas, savukārt, izskanēja tieši tajā brīdī, kad man nebija cerību ar tevi sarunāt normāli lietas. Atkāpjoties no piemēra par mani, kad Kristīne uz tevi dusmojās, jo tu nolažoji tehnikas piegādi ballei, es dabūju to visu organizēt kopā ar Kristīni. Tikmēr tu apvainojies sēdēji un stāstīji, kāda viņa ir kuce. Viņa nebija kuce, viņa satraucās, tāpat kā es, ka pēkšņi varētu nebūt mūzikas skolas pasākumā.