Ceturtā diena

Diena tik gara, ka grūti atcerēties rītu. Stipri vairāk nekā vakar tika izdarīts, varbūt tāpēc. Negatīvas emocijas pirms pusdienām arī nedaudz uzkāpa, bet galu galā viss skaisti. Šodien ierakstīju savu ērģeļu solo, visi pārējie gabali, kuros esmu, arī pabeigti, tāpēc mans darbs ir galā. Rīt no rīta gan vēl pafotografēšu grupu, tad skriešu uz Rīgu satikt cilvēkus, apstrādāt bildes un aicināt visus uz savu/Edgara atvadu balli, kas, laikam, būs piektdien-sestdien.

Un tagad nedaudz pārdomas. Mani kaitina tas, ka es esmu ieguldījis darbu cilvēkā, kas to nenovērtē. Štrunts, ka es centos palīdzēt, bet es taču nebeidzu domāt par viņu arī vaļas brīžos, kārtīgi izdzīvojot svešas problēmas. Un tad vēl kā papildus bonusiņš jāklausās, ka "nevienam taču neinteresēju". Un tad mani atsakās satikt. Man gribētos teikt "ej dirst", ja vien, nu, negribētos. Bļeģ, tā ir, kad patīk nepareizie cilvēki.

Ar namatēva kaķi šodien bija līdzīgi. Pirmās piecas minūtes saņemu brīnišķīgu atsaucību, nāk glausties klāt un savaldzināt Mārtiņu, un tad, nahuj, ieskrāpē trijās vietās caur džemperi. Uzminiet, vai es tāpēc mazāk viņu mīlu.