Es kavējos

Tā arī nekad neuzrakstīju par sesto dienu. Pohuj. Bildes arī citreiz. Vakar satiku Vendiju, šodien satiku Justīni, rīt jāspēlē, es tik ļoti nožēloju, ka piekritu. Būs neērti.

Lasot komentārus feisbukā, man pēkšņi definējās viedoklis par cilvēku, kura man nepietrūks. Vai varbūt pietrūks, es nezinu. Bet tik skumīga persona tomēr, kas no visa spēka cenšas gaiši un ar humoru visur izlēkt. Protams, kad sēžu pie viena galdiņa, apzinātā nepatika vērsta pret manu acīmredzamo mērķi, lai padarītu visu interesantāku. Varbūt es pārāk daudz skatos Dexter (kas, starp citu, varētu būt ar mazāku drāmas devu).

Tomēr palikšu pie domas par seriālu. Ļoti ceru, ka turpmākās sērijas nepievils un kaut kā aizvāks liekās lietas. Tas ir seriāls, kuru sāku skatīties, lai paskatītos uz Deksteru, kas ar viņu notiek un kā viņš ko risina. Man tiešām neinteresē, kas notiek ar to melno policistu, kā Dekstera māsu apceļ priekšniecība un tā tālāk, tas šķiet tas pats, kas Grejas Anatomija vai visi tie pārējie, kur sēž ofisā un nekas nenotiek. Man, protams, ir vājība uz Skins, bet tie vismaz paliek pie sludinātā mērķa. Nekad neesmu dzirdējis, ka kāds Dexter apraksta kā "jā, nu tur ir policisti un viņiem problēmas", ne taču, viņi nav svarīgi. Viņi tur var nomirt un nekas nemainītos (protams, seriālā).

Žēl, ka tik maz filmās kaut kādas romances neparādās vispār. Man neērti paliek, kad uz ekrāna sākas tā pseido-erotika, es nesaprotu, ko režisors no manis grib. Nav gluži tā, ka man būtu baigi interesanti tagad skatīties, kā palēninājumā pustumšā istabā kādam citam ir aizplīvurots sekss. Nezinu arī, vai šīs "emocionālās" minūtes ir meiteņu-klientu vilināšanai, bļin, kura meiča skatīsies cauri visus Transformerus, lai dabūtu pāris brīžus ar to huiņu, kamēr citas filmas piedāvā tikai to divu stundu garumā.

Dažreiz, uzrakstot kādu darbu naktī skoliņai, es biju tik noguris un nespēcīgs, ka atsacījos pārlasīt rakstīto, tikai tāpēc, lai nebūtu jāpārraksta garas sekcijas. Nodot es tāpat nodošu tieši to, ko es tikko uzrakstīju, labāk vienkārši nebendēt savus nervus ar to, ka saturs un forma ir sūds. Šovakar nepārlasīšu ierakstu.

Vai tas, ka es jūtos laimīgs, nozīmē to, ka manas teorijas par gudrības/laimes apgriezto attiecību nestrādā vai tomēr to, ka esmu stulbāks, nekā liekas?