Jauns viss

Laikam atkal sākas emociju karuselis, kas bija vasaras sākumā. Iemesli citi, noskaņojuma svārstības tās pašas. Jau galu galā paspēju vienai latvietei Tallinā parādīt sevi kā "nīgrāko cilvēku, ko jebkad esmu satikusi", no tā laikam jāizvairās.

Esmu nedaudz apmaldījies arī digitālajā pasaulē, jo, lai gan jauns telefons un dators ir derīgi, man ir paniskas bailes kaut ko pazaudēt, piemēram, bildes. Mūziku un filmas varu lēnītiņām vilkt arī Tallinā, bet man ir grūtības atcerēties sejas, ja neesmu redzējis nedēļu, pat cilvēkiem, uz kuriem skatījos gadiem.

Šodiena bija jauka, kad es, iebraucot Rīgā, pie Dailes teātra uzreiz ieraudzīju nu jau bijušo klasesbiedreni (kura man minēja, ka ir aktīva lasītāja). It kā jau nekas īpašs, bet pārņēma sajūta, ka viss taču paliks tur, kur vajag un tā. Pizģets, izklausos vecs.

Atā, pēc rītdienas nākošreiz Rīgā būšu tikai, cerams, novembrī.