Par nogulētām lekcijām un jauniem draugiem

Ir viena meitene, uz kuru es baigi skatījos 31. augustā, kas ir manā klasē. Arī šodien uz viņu skatījos, un kaut kā nejauši viņa man vienu brīdi apsēdās blakus. Turpmākajā pusstundā mani pārņēma sajūta, ka, lai kuru studijas kameru es ietu aplūkot, viņa kaut kā grozās blakus. Kad visi iegāja vadības telpā, pēkšņi es attopos stūrī blakus viņai.

Vai es jau esmu teicis, ka ātri iemīlos meitenēs, haha. Šajos gadījumos man ir bail būt racionālam, liekas, ka ir tikai divas rīcības, kas arī ir galējības. Viena no tām ir paļauties uz to, ka mēs abi neapzināti gribam sākt runāties, bet tad es varētu kļūt par to krīpu, kurš dīvaini cenšas koļīt meičas. Otra galējība ir ignorēt manas iedomas, lai pēc tam sūdzētos, ka palaidu garām kaut kādas mistiskas iespējas, un, bļeģ, es labāk uzreiz uzzinātu, ka viņai ir čalis, varbūt būtu vieglāk vismaz kaut kā kontaktēties.

Pats sevi nesaprotu. Šīs dienas viedie vārdi: "pagājšreiz, kad pirmajā skolas dienā noskatīju īsu smuku meiteni, mums viss ilga divus gadus. kāpēc lai šoreiz būtu citādāk."

Ā, un viens čalis šodien kokblokoja meiteni, kas laikam bija ieinteresēta sarunā ar mani. Haha, tā seja, ko viņa uzmeta, kad es savu monologu pārtraucu, lai sasveicinātos ar kādu citu. Tā ka, jā. Tik traki nav.

Vienu nodarbību nogulēju, otru vienkārši palaidu garām. Un, pilnīgi godīgi, man nav ne jausmas par rītdienas nodarbību sarakstu, un es nevaru ielogoties universitātes sistēmā.

Kaut kad, kad saņemšos, būs arī bildes, nav tā, ka es nefotografēju.