16 decembris 2012

bez garumziimeem

Noteikumus dažreiz drīkst pārkāpt, ja tos ļoti labi pārzina, tāpēc es to tagad izdarīšu un ieminēšos par sapni.
Šonakt, pēc pamatīgas ballītes, es ļoti dīvainā dzīvoklī sapņoju, ka sēžu blakus meitenei, pasaku viņai savu vārdu un viņa mani atpazīst.
"Nevar būt," viņa teica. "Es lasu tavu blogu un biju pārliecināta, ka tu esi izdomāts."
Un tad mums bija supervienojošs brīdis, kad viņa piespieda savas lūpas pie mana vaiga un, man liekas, bet neesmu pārliecināts, kāds no mums sāka raudāt.

Ja pārējie sapņa elementi bija diezgan viegli skaidrojami ar atmosfēru, kurā gulēju (Pirmkārt Inga, kuru satiku ļoti līdzīgā dzīvoklī pirms gada pusotra), tad tā iepriekšējā epizode man liekas tik ļoti skumīga - cik, bļeģ, nopietni es esmu uztvēris vienu stūrīti internetā, kurā es atstāstu notikumus no sava skatupunkta, un kuru tīri sakritības dēļ arī kāds cits redz.

Vakardienas filmelēšanu, koncertu, bāru, kuraa atradu flautistu savai neeksistējošai grupai, aprakstīšu pēc stundām 11 angļu blogā.

5 komentāri:

  1. "Nevienai no dienasgrāmatām, publicētajām vai slēptajām, nav nekāda sakara ar realitāti (..)."

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tas ir lai aizbiedētu manu paranoju par to, ka potenciālie darba devēji mani varētu nepaņemt kaut kādu muļķību dēļ. Tagad es visu, tajā skaitā šo komentāru, varu likumīgi noliegt, haha.

      Dzēst
  2. Te nekur nav rakstīts Tavs vārds un uzvārds, man liekas. Vajadzības gadījumā vari paziņot, ka Tev ir nozagta identitāte.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Haha, tiešām, šajā vietnē nav, bet ir pievienota saite uz citu lapu, kurā var lejuplādēt sazipotus failus, kuros ir, bet tam jābūt vienam negantam stalkerim, lai to tā nejauši atrastu.

      Dzēst

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.