Par ētiku internetā

Brīžos, kad neesmu aizņemts un vēlos sev radīt ilūziju, ka daru ko vērtīgu, atveru BBC un diena.lv aplikācijas. BBC - lai lasītu aktuālās un svarīgās ziņas, Dienu - lai apmēram saprastu, kas notiek dzimtajā valstī un lai varētu spēlēt spēli "uzmini komentārus".

"Uzmini komentārus" ir iedomu process - ieraugu interesantu vai divdomīgu virsrakstu un cenšos paredzēt, kā portāla apmeklētāji reaģē. Diemžēl, komentāru sistēma, pat ar plusiņiem un mīnusiem, kas, it kā, filtrē kvalitāti, nestrādā nemaz. Daļēji pie vainas ir tas, ka nepiekrītu tautas vairākuma ideāliem, bet tas, ka es uzskatu citādi, ir mazākā daļa no manas neapmierinātības.

Atkāpe.

Kad es atklāju 9gag.com, vidējais attēls bija daudz smieklīgāks, interesantāks vai neredzētāks, tagad, kā jau daudzi "vecie" lietotāji norāda, bildes ir pārpublicēti atkritumi, tortes, smuki skati, suņi ar brillēm, sūdīgi atražotas memes, un tā tālāk. Tas ir tikai tāpēc, ka sākotnējais materiāls bija tik pievilcīgs, ka piesaistīja miljonus, vidējais lietotājs pats nenodarbojas ar jauna materiāla ražošanu vai stundām ilga interesanta materiāla meklēšanu internetā, tikai pārpublicē visu viņam interesanto, ko ierauga. Atsauces ir retas, bieži vien - neprecīzas.

Rezultāts: 9gag ir kļuvis par funnyjunk, ebaumsworld un tūkstošiem citu vietņu, kas nepelnīti saņem naudu par citu darbu, un tā ir daudzo apmeklētāju vaina.

Atkāpes beigas.

Diena.lv tika ievietots video fragments no Panorāmas, kurā netiek pateikts nekas pārsteidzošs - it kā kaut kāds ētikas kodekss internetā ir vajadzīgs, bet ne gluži strikts un kā likums, tikai jāmāk uzvesties un tā tālāk. Pats pirmais komentārs, kura autors ir anonīmais Vic, ir šāds:

Vispirms jau derēja politiskās elites morāles un ētikas kodekss.

Pašlaik viņu credo ir korupcija un budžeta izlaupīšana īpaši lielos apmēros organizētās bandās (partijās).

Vai ta vēl nav pietiekami sazagušies?

Lai skaidri un gaiši pasaka, kad un kā izbeigs to darīt. 

Jeb turpinās tāpat - bez jebkādas morāles?

Šobrīd vienpadsmit reizes kāds ir uzspiedis īkšķi uz augšu, tikai piecas - uz leju, par spīti tam, ka komentārs ir nesaistīts ar video tēmu, visgudra spriedelēšana par neko, un, kopumā, pilnīgi bezjēdzīgs. Turpmākajos komentāros norādīts:

1. Ja bars tevi lamā, tad padomā, vai neesi to pats ar savu rīcību nopelnījis.

2. labāk, lai tevi Internetā lamā, nevis Uz ielas nomētā ar akmeņiem;

3. ja esi Internetā tikko nolamāts, tas nozīmē, ka esi brīdināts. Un, ejot pa durvīm laukā tad palūkojies, vai kāds tomēr nestāv ar akmeni ... : )))

Ieva, Ziemeļkorejas līderi tev applaudē. Tur visi ļoti atbildīgi izturās pret teikto. Bet anonīmais bars, kas lamājas, norāda uz to, ka ir problēmas izglītības jomā un valsts pārvaldībā kopumā. Tā mēs uzzinām par problēmām. Savādāk nezinātu.

Tātad tukša lamāšanās, anonīma kritizēšana bez jebkādām atsaucēm uz reālo situāciju un draudi ir pieņemamas normas, kas rada diezgan lielu diskomfortu man. Salīdzinājums ar Ziemeļkoreju vispār brīnišķīgs. Atgādina tos idiotus, kas Latviju sauc par nabadzīgu un pielīdzina Āfrikai (pārsvarā no saviem Apple produktiem vai no Īrijas, jo negrib strādāt, lai saņemtu pieklājīgu algu). Anonīms bars, kas lamājas, nav īpaši pozitīva demokrātijas izpausme, ar to nu nekādi nevar palīdzēt sabiedrībai, tikai sakurināt to vienā vai otrā virzienā. Protams, tā var izprovocēt tautu uz protestu pret korumpētu valdību (vai Arābu Pavasara kustību), bet tā var izprovocēt arī uz rasismu, labas valdības atlaišanu un vispārēju degradāciju. Kad caur interneta neapmierinātību panākts kaut kas vēlams, tā ir izpausmes brīvība, kad nevēlams - propaganda, lai gan propaganda tā ir jebkurā gadījumā, bet kas ir labs vai slikts ir diezgan diskutabli.

Bet trešais punkts vienā no komentāriem ar vairākkārtēju smaidu brīdina, ka ar tevi var fiziski izrēķināties, jo esi par daudz izrunājies. Nespēju saskatīt sarkasmu, ironiju vai nopēlumu šajos teikumos, tātad var secināt, ka brīvās runas atbalstītāji atbalsta arī brīvās runas ierobežošanu savu subjektīvo uzskatu ietvaros. Atļaujot šiem cilvēkiem publiski kaut ko rakstīt atkal un atkal ir pilnīgi nederīgi, jo viņi nespēj, rakstot tekstu, iekļaut sakarīgas un objektīvas domas, tikai atkārtot apkārt apmaltus viedokļus, cenšoties pārliecināt citus par to, par ko paši ir pārliecināti no citiem. Tā ir pilnīgi automātiska ķēdes reakcija, kas var novest pie neskaitāmiem un dažādiem rezultātiem, un, ja tas tiek atļauts, tad labs iznākums iespējams tikai pateicoties veiksmei vai kāda augstāka spēka apzināti darbinātam procesam.

Neatbalstu cenzūru tikai viedokļa atšķirības dēļ. Starp citu, interneta ētikas kodeksa pretinieks "zvirbulēns" (biežs viesis diena.lv komentāru sadaļās) gan atbalsta:

Kas Tu esi, lai te ko uzskatītu?

Kas?

Ko bāzies virsū ar savu debīlismu?

Bet ierobežojumi, ētikas kodekss vai kaut kāds primitīvs kontroles mehānisms ir vajadzīgs. Ļoti sarežģīti būtu tādu izveidot un vēl ieviest. Manā prātā ir tikai administratora vai īpaša komisijas locekļa nodarbināšana - kāds lasa un apstiprina neitrālus ("piekrītu", "nepiekrītu"), noderīgus (atsauces uz citiem avotiem, labojumi, novērojumi, kopsavilkumi), jautājumus vai pareizi argumentētus komentārus.

Pareiza argumentācija: jāsāk ar to, ka vispār ir kādi konkrēti iebildumi, nevis tikai "aborti ir obligāti jāatļauj". Tā kā sabiedrība visvairāk strīdas par šiem emocionālajiem lēmumiem (seksualitātes brīvība, reliģija, cilvēktiesības un tamlīdzīgi), tukša atkārtošana, ka "es esmu šajā frontes pusē" ir tieši tas pats, kas sūda aptauja sociālā portālā, turklāt ļoti neprecīza. Runājot par abortiem (tēma, kas pilnībā noraka manu atlikušo ticību Parādniekā), pareiza argumentācija ir šāda:

Par abortiem:

"Aborti jāatļauj noteiktos gadījumos - kad bērns ir nedzīvs, ļoti kropls, apdraudēs mātes dzīvību, izvarošanas gadījums." 

Pret abortiem:

"Lai gan mazāk attīstīta, nedzimušais bērns arī ir dzīva būtne, aborts līdzinās slepkavībai."

Ne pārāk izdevušies piemēri, bet jau no šie argumentiem var sākt objektīvu diskusiju - kas ir slepkavība, kurā brīdī kļūst par cilvēku, cik tālu sniedzas mātes tiesības, un tā tālāk. Protams, šī ir viena no grūtākajām tēmām, un populistu muldēšana abās pusēs ir pretīga. Bet, ja pilnīgi visi grib izteikties (komentāru sadaļās), tad diskusijas kvalitāte neizbēgami būs traģiska, jo reti kurš ir pētījis vai dziļi domājis par situāciju daudzpusīgi, tikai dzirdējis kaut ko, pārpratis, ir pamudināts kaut ko rakstīt, rīkojas pilnīgi emocionāli un pat necenšas saprast pretinieku un ir apsēsts ar savu taisnību.

Man patīk norādīt vārdu un uzvārdu, ja es kaut kur komentēju, man patiktu, ja to darītu vairāk cilvēku. Ja ir redzams, ka tas ir īsts cilvēks, nevis pliks, viegli dublējams segvārds, automātiski palielinās atbildība par uzrakstīto. Situācijas, kad kāds būtu reāli apdraudēts par viedokļa izteikšanu, attīstītās sabiedrībās nav īpaši biežas. Protams, brīžos kad šie draudi pastāv, jābūt iespējai izteikties anonīmi, un to var izdarīt diezgan viegli, bet zem dienišķo mediju rakstiem un videosižetiem lietot vārdu un uzvārdu šķiet tikai pareizi. Ideālā gadījumā, tie komentāri būtu sabiedrības viedoklis, nevis, kā šobrīd, dusmu izlietne. 

Izlādēt negatīvās emocijas var ļoti viegli, piemēram, kā es to daru, interneta dienasgrāmatās, kas netiek plaši publicētas un kurās ieskatās varbūt 30 dažādi cilvēki mēnesī. Ja to dara zem trīs cilvēka viedokļa par to, ka vajag pieklājību tīmeklī, tad tā ir savtīga sava eogisma uzturēšana.