Ceļā!

20.01.2013
11:56

Man vajadzētu uzrakstīt arī kaut ko angliski, bet man grūti izteikt vārdos to sajūtu, kura man šobrīd ir.

Tikko autobusā man bija labākais miegs pasaulē, pēc trīs dienām dzeršanas un agriem rītiem, tas tik ļoti bija vajadzīgs, un neērtā poza bija pilnīgi vienaldzīga. Es pamodos pie paziņojuma par piecu minūšu pieturu Pērnavā, jutos kā siltā ligzdiņā, kamēr man austiņās skan viens no maniem ģitāras ierakstiem telefonā, kas bija apmēram tikpat brīnišķīgi kā pamosties un saprast, ka sākusies vasara. Tam sekoja pasaules labākā cigarete un staipīšanās ārā. Mēteļa man nebija, bet miega siltums bija palicis un dzīve šķita lieliska.

Aiz loga skati ir tieši tik labi, lai es gribētu fotografēt, ko es neesmu darījis kopš novembra. Pirmkārt, apsalušie koki un tālie meži ir, bļeģ, tik klišejiski romantiski skaisti, ka varētu likt uz Paulu Koelju grāmatu vākiem. Un tad vēl tā saule, kurai priekšā ir tieši tas mākoņu daudzums, lai varētu redzēt formu, bet bez spožuma.

Es esmu ceļā uz Rīgu, un šis brauciens ir pārmaiņas pēc atbilstošs. Nav dzerošu krievu, blakussēdētāju (ja neskaita V, kurš gan aizgāja uz savu vietu gulēt), skaļu runātāju un tam visam papildus - viss augstākminētais.

Un tagad es uzrakstīšu tekstu arī otram blogam par pēdējām divām dienām. Un varbūt kādā brīdī būs vēl kāda bildīte draudzīgajos un bezkreklainajos.