Gadījās tā, ka dzīves sākums viņam bija galīgi viegls - skola pirmos gadus bija vienkārša, ēdiens un saldējums pašam nebija jāpelna, bet grāmatas tika sagādātas kalniem vien, tāpēc jebkurā brīdī varēja pilnībā aizmirst realitāti. Tas pārauga slinkumā un daļējā noslēgtībā, un nekas dižs netika sasniegts.
Par spīti visam, M centās saglabāt skaidru prātu. Viņam bija mazās uzvaras un mazie zaudējumi. Nepareizās izvēles pēc tam tika apzinātas bez ilgas kavēšanās, tāpēc sirdsmiers arī tika saglabāts. "Es taču pats biju vainīgs, kāpēc gan bojāt citiem dzīvi ar to," viņš prātoja. Sliktākajā gadījumā dažiem draugiem tika izraudātas bēdas, bet ar to arī viss parasti beidzās.
Un ja ar to es varētu šo stāstu beigt, dzīve būtu skaista. Bet ļoti bieži izvēles nenotika ar paša M ziņu. Iedomājies, kā skolotājs tev iedod kontroldarbu, kurā tavs vārds un visas atbildes jau ir ierakstītas, un apakšā ar sarkanu tinti paziņots: "Kā uzrakstīts, tā arī ir." Un tad tu domā, ko darīt - nav svarīgi, vai skolotāja rakstītās atbildes ir pareizas, pamatotas, likumsakarīgas vai vienkārši skaisti izskatās uz papīra. Tev ir atņemtas tiesības izdarīt savu izvēli par saturu.
Un tu vari pretoties, plēst papīru gabalos un izkrist priekšmetu, vai stundām ilgi dzēst ārā atbildes un aizstāt ar savējām, bet cik tas ir lietderīgi, cik tas atmaksājas un ko tas atrisinās.
Man šobrīd rāda trīs minūtes pāri septiņiem rītā*. Virsraksts ir lēts un nejauks triks, jo tā pašnāvība, par kuru es domāju, ir tā, ka pēc negulētas nakts pēc trīs stundām vilkšos uz universitāti.
Tas nepabeigtais stāsts ir nepabeigta metafora par to, ka neizpildīts mājasdarbs, nolaidība pret citiem, netīri trauki un problēmas ar sirdi - ar to es samierinos, jo pats to izraisīju. Bet kāpēc man, vai jebkuram citam, jācieš no tā, ka acīs krīt visas nepareizās, nepiemērotās, neaizsniedzamās un, bļeģ, aizņemtās meitenes?
Bildes nav, jo šīs atskārsmes ir nepatīkamas un es mēdzu arī dusmoties uz visiem apkārtējiem.
*Iegansts par kvalitātes trūkumu.
Man gan nav iebildumu pret kvalitāti. Un no rīta prāts ir skaidrāks.
AtbildētDzēstTas nebija mans rīts. Man joprojām tas rīts nav iestājies, jo tā arī trešdien neaizgāju gulēt, un tikai tagad to plānoju darīt.
Dzēst