Par istabām un noskaņojumiem

Par spīti tam, ka kristieši, kam vieta pieder un kuri to apkalpo, mēdz piedāvāt bezmaksas garīgos pakalpojumus, Living Room ir tik neizsakāmi laba vieta, ka es nevaru te nenākt katru dienu, kad ir nauda. 

Darbs bija briesmīgs, un es ceru, ka es nesamelojos motivācijas vēstulē un tiešām ātri iemācīšos ņemties ar klientiem. Vismaz tuvāko pusgadu esmu jau aptuveni izplānojis, iekļaujot grafikā stundas birojā un, protams, nopelnītos līdzekļus, un būtu tik ļoti šausmīgi bezatbildīgi necensties to visu uzturēt. Jārēķinās, ka vakaros es būšu dusmīgs uz visu pasauli.

Un tāpēc šodien, pēc pieciem telefona zvaniem (katrā no tiem paspēju aizmirst pajautāt vismaz vienu svarīgu lietu, tāpēc jācep epasta vēstule, kas izskatās tizla, jo, tiešām, varēju taču to pajautāt pa telefonu), pēc bezgalīgās pišanās ap dokumentiem, veidlapām un epastiem, pēc aklās blenzšanas miljons konkursu pieteikumos, es ar lielāko prieku atstāju kārtējo eiro čupiņu smukajai maģistra studentei, kura pirms pāris nedēļām izmeklēja mana dzīvokļa biedra dvēseli un dzīves jēgu. Parasti neklausos dziesmu vārdos, tāpēc kristiešu mūzika ir tikai mierinošs fons, kamēr es badīgi ēdu (salīdzinoši) veselīgas vakariņas un apcerīgi skatos grīdā ar kafiju rokā. 

Haha, tā notiek, kad dzīve par vieglu un es neesmu pieradis darīt lietas, kuras man nepatīk.

Šo bildi nozagu internetam, bet vispār redzēju pirmo reizi Rīgas Laikā.