Pieci

Mana angļu valodas skolotāja man nosūtīja "izlabotu" eseju, kur zem manas tēzes ir pajautāts: "Kur tēze?" Un pašās beigās uzskribelēts, ka "šī noteikti nav eseja, nav pareizās struktūras," un L man minēja, ka tas, visticamāk, tāpēc, ka es nenāku uz stundām, bet, bļeģ, ja liek uzrakstīt 200 vārdu eseju, ko es varu darīt, ka tās ir divas kārtīgas rindkopas normālā esejā? Ievads, galvenā daļa, nobeigums. Īsumā trīs argumenti, tēze, iztirzāti argumenti, argumentu kopsavilkums - ko es tādu aizmirsu, ka tā nav eseja?

Ja mani nepielaistu pie eksāmena, es dusmotos mazāk, jo esmu bijis uz divām nodarbībām semestrī. Nodarbību struktūra: ierodas studenti, un tad divas stundas labo mājasdarbus. Un tā trīs reizes nedēļā. Tam nav vajadzīgs skolotājs, to var darīt internetā. Internets strādātu pat labāk, jo studenti, izpildot uzdevumus, saņemtu savam līmenim piemērotu sarežģītības pakāpi un biezajām galvām dotu vairāk mājasdarbu, lai viņiem pielec. Savukārt saprotamas tēmas nav nepieciešams drillēt 4 reizes pēc kārtas, ja ir pierādīts, ka tēmas tiešām ir saprotamas.

Esejas, acīmredzot, jāraksta eseju dēļ, nevis kaut ko tādu, ko mirstīgi cilvēki arī lasītu. Es dažreiz iesāku grāmatas un tad pārstāju lasīt, jo viss ir paredzams, ir izmantotas tieši tās pašas formas, lai izteiktos. Uzmanības pievēršanas metodes ir identiskas un neoriģinālas. Tādas grāmatas var uzrakstīt cilvēki bez iztēles, kas izlasījuši 100 tādas pašas grāmatas, vai manas angļu valodas skolotājas centīgākie studenti, kas raksta ar nosacījumiem priekšā, svīzdami par to, vai iekļausies normās. Akla sekošana paraugam var padarīt eseju vēl grūtāk saprotamu, bet dzīve nesastāv no daudzām situācijām, kad vajadzīgas esejas. Vēstules un apraksti, protams. Varbūt kāds procents regulāri raksta grāmatas, dzeju vai interneta dienasgrāmatas, bet esejas, un tik tukšas kā 200 vārdi, tas taču nav nopietni izmantojams nākamajā dienā pēc eksāmena.

Esmu izglītības atbalstītājs un frāze "man šito nekad nevajadzēs" neskan bieži no manas mutes par skolu, bet dažreiz, tomēr. Un turklāt priekšmetā, kas man fiziski sanāk vislabāk šobrīd.

Es joprojām priecājos par to, ka man bija otrdien koncerts, varētu būt sliktāk. Man būs vēl viens, par godu 4. maijam, bet par to gan maza cerība, ka man pašam patiks.

Vakar satiku foršu meiteni, kas nav latviete vai Emma, bet saprot manus latviešu jokus, kad es vienkārši muldu un viņa man piebalso, vai otrādi. Igauņi šitos reti saprot, Printeris vispār manus jokus nekad nesaprot, daži citi apvainojas vai vienkārši nedzird mani. Nav brīnums, ka ar to meiču, kursabiedreni un Printeri sanāca aizdzerties līdz septiņiem rītā šodien un tad līdz pusnaktij šodien.

Rekur es situ viņai pieci, kamēr fonā pa kreisi redzams valis.