Dūmiņš

Pirmā daļa

2.

Uzreiz pēc noslēguma koncerta izskaņas, viens no maniem "priekšniekiem" mūs visus sasauca sev apkārt un izvilka pudeli ar kaut ko konjakveidīgu, lai katrs var draudzīgi iemalkot ko sildošu, kamēr mums garām brauc valsts prezidents savā glaunajā Audi, kuram atveras bagāžnieks, un neviens to nepamana, hahaha.

Pēc tam bija sarunāts tikties ar nākamās nodaļas pirmā plāna varoni H1 un vēl pāris cilvēkiem, kurus solījās saorganizēt L1. Tad nu mēs savācāmies kopā apmēram 10 cilvēki un centāmies izdomāt, vai iet pēc alus vai dziedāt. Izlēmām sākt ar smēķētavu, kur, kā gadījās, kā ne, sapratām, ka mūsu vidū ir divi basi, vairāki soprāni un vairāki alti, nemaz nerunājot par topošajām diriģentēm un meiču, kurai ir absolūtais "La" smadzenēs.

Jaundibinātais Apvienotais ļuļķētavas jauktais koris "Dūmiņš" izpildīja cik nu varēja no jauktā kora grāmatiņas repertuāra, un man sirsniņā bija tik silti, jo visi dziedāja pilnīgi fantastiski - un es nebiju dzēris, tāpēc varu tā ar 90% garantēt savu pārliecību par to, ka bija labs skanējums.

Tiesa, trūka masas, trūka tenoru, trūka laba diriģenta (meičas negribēja, tāpēc pa lielam diriģēju es), bet bija atrisinātas daudzas problēmas, kas bija kopkorim - nebija nekādu nobīžu skaņai, tāpēc varēja pareizā tempā izdziedāt arī ātrās partijas, visi lasīja notis un nebija stulbu kļūdu, nebija apšaubāmu solistu (mājiens Igo virzienā, labi, ka viņš koncertā tā arī nedziedāja).

Un pēc tam, kad grāmatiņa izsmelta, jau varēja ķerties pie alus un dancāšanas, līdz pat rītam, kad 5:45 mūs izmeta no estrādes. Paliku ar K1, E1 un H1.

Turpinājumā: H1-2, Ugunsgrēks.