Sen neko neesmu rakstījis.
Jebkurā gadījumā, pirms visas dienasgrāmatas sadedzinātas, pirms izlaidumu gredzeni aizstāti ar īstiem gredzeniem, pirms sākas sūdu vētras ar karjeru un izglītību, pirms visām sirdstriekām un pirms statistikas grafiks piezemējas zem skatījuma dienā:
Pagājšpirmdien es negaidīti aizgāju uz KKC, kur mani gaidīja nokavēts pasākums un viens cilvēks, kuru pazīstu. Šis vienīgais cilvēks mani aizveda pie sava galdiņa un aizskrēja prom. Stāvu kā lohs ar tikko nopirktu negaršīgu alu un neuzkrītoši apsēžos blakus divām meičām.
"Starp citu, mēs esam tikušies, pagājšgad Apšuciemā. [...] E."
E un viņas draudzene kaut ko minēja par "varētu ballēties" un es kaut ko minēju par to, ka "man brīva māja" un "taisām kaut ko šovakar", bet daži labi te dzīvo čuhņā un strādā no rītiem, tāpēc apmaināmies ar numuriņiem un atliekam uz piektdienu.
Piektdienā E gandrīz atceļ, draudzene A pierunā, pievienojas ierastā dzērāju un narkomānu kompānija, dodamies pie manis, un, kad visi pārējie ir ievilināti gultiņās ar marihuānas palīdzību, es ieritinos starp E un A, pagriežos pret E un domāju par to, cik šis varētu forši beigties.
Patiesībā, nav jēgas tālāk izplūst, jo es neatceros, kurā brīdī mēs pārgājām no jokiem par precībām uz romantisko pirmo skūpstu krastmalā un to, kā visi ņem nopietni pie sirds, ka esam saderinājušies. Tik ļoti nopietni, ka mēs paši tagad tam ticam.
Un tagad esmu iesaistījies tieši tur, no kurienes es tik nelaimīgi izbēgu pagājšgad, un varbūt sirdis vēl nav lauztas, bet tā ir papildus slodze visiem, un varbūt es tagad būšu tas pidars, kurš visiem čīkstēs par iztrūkstošo pusīti.
Dzīve ir grūta, kad pie bijušās klasesbiedrenes ir aizmirstas 25 ibumetina tabletes un mājās nav nevienas pašas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.