09 septembris 2013

07.09.2013

Re, kā viss sakrita savās vietās.

Mountains, rivers, crashing planes/You strained your leg and you missed your trains.

Top dziesmas, top pelmeņi, brūk attiecības ar draugiem, bet to visi slēpj, rodas DRĀMAS!!! un vispār man ir ļoti grūti atrisināmas huiņas ar studijām, bet par to vairāk satraucas apkārtējie. Man nevajag meičas, kas mani mīl, man vajag resnu tanti, kas bļauj virsū, kad neizdaru savu darāmo.

Vai kāds atceras, kad es sāku spēlēt ģitāru? Es taču biju saķēries divus gadus tajā meičā no paralēlklases, tajā tur, ar sarkaniem matiem. Pirmā sarkanmate, ar kuru es neko neizdarīju. Bet ar viņu man asociējās viena dziesmiņa, kuru es, bez tīkla rakstot iekš Notepad, nevaru tagad noklausīties. Un tā dziesmiņa bija viena no pirmajām trīs, kuras es iemācījos spēlēt uz ģitāras, un šodien man sāka skanēt galvā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.