Esmu ticis pāri radošajai rakstīšanas krīzei, turklāt tik labi, ka nekas vairs nav publicējams bez smagām sekām. Puse ir fikcija, puse ir sāpīga patiesība, bet viss ir pavisam anonīmi un ne šeit.
Man ir dzīvoklis, dzīvokļabiedrene, darbs tik ļoti nesūkā, virtuvē var pīpēt, un varbūt es šovakar nedabūšu dzert, jo cilvēkiem apnīk dzert, bet vismaz man būs pica.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.