Šodien, 2:38
Bet kāpēc es joprojām esmu paralizēts, kāpēc viens vārds tur labajā pusē mani vajā, kāpēc pareizajā vietā bija jābūt nepareizajā laikā, kāpēc mana iedvesma apstājas pie divām rindām, kurās viss jau ir pateikts, kāpēc visas manas dziesmas skan tik vienādi un kāpēc es pats esmu tik nekritisks pret tām, kāpēc man nav spēka aiziet uz veikalu vai aizvākt to mušu, kuru nositu no rīta, vai ielikt ģitāras somās, nevis gulēt tām blakus?
Es pats sev ļoti lūdzu, kaut es rīt aizietu uz skolu, pēc tam sakoptu māju un uztaisītu balansētas pusdienas.
Šodien, 16:48
Uz skolu aizgāju pa pusei.
Pasniedzējs runāja par vajadzībām un iegribām (needs and wants). Mana griba ir būt mūziķim (un pelnīt ar to), bet vajadzība ir dabūt īstu darbu un paturēt mūziku kā hobiju. Un, par spīti darbam, kurā ir neciešami daudz iespēju labi nopelnīt un iegūt dzīvi mainošu pieredzi, es nevaru saņemties darīt jebko jēdzīgu un piepildošu.
Mana mīlestība pret mūziku ir mani novedusi pie ļoti savādām izvēlēm. Zūd kritika pret komerciālismu, lēti būvētiem akordiem/melodijām un oriģinalitāti. Pārspīlēts saviļņojums arī pie savādiem remiksiem, jo tāpat izmantoti tie paši ideālie akordi, harmonija, tikai skaļāk, aizraujošāks ritms un uzsvari melodiskajiem aspektiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.