1:1

Man gandrīz tecēja asaras par ministru prezidenta aiziešanu un par to, ka tas ir vismaz desmit reizes mazāk apspriests temats ziņās par 21. novembra notikumiem.

Būšu tas pimpis, kurš uzskata, ka Dombrovska rīcība atstās sliktākas sekas par Maxima brūkošo jumtu. Viņš uzņēma milzīgu daļu sabiedrības nepamatotās kritikas uz sevi, lai turpinātu valsts attīstību ilgtermiņā (resp., pilnīgi pretēji Rīgas vadībai). Vidusskolā uz kādu ģeogrāfijas stundu mums atnāca viesis no Rīgas Domes plānošanas departamenta, kurš (ar nelielām skumjām) stāstīja, kā pārvaldē regulāri mainās politiķi, kuri rūpējas tikai par īstermiņa risinājumiem, lai gan pilsētas jāattīsta ar skatu uz turpmākajiem 40 gadiem. Dombroskis (es nebalsoju par viņu, ja kādam interesē) bija mana neizteiktā cerība par stabilu valdību, nepārspīlētu izaugsmi un nedaudz gaišāku nākotni.

54 miruši cilvēki ir vienreizīgs gadījums, kas, lai gan atstās sekas, tomēr būtiski neietekmēs turpmāko valsts gaitu - kādu gadu pacepsies par būvfirmu, "priekšnieku un birokrātu attieksmi", pāris likumus pamainīs, izmetīs miljonus upuru tuvinieku virzienā. Bojāgājušie cilvēki ir mazāk par 0,2 procentiem no skaita, kas nomira Latvijā 2012. gadā. Pērn vidēji 78,4 cilvēki nomira katru dienu, un viegli iedomāties, ka daļa no tiem - traģiskos negadījumos, kuru sākotnējais cēlonis varētu būt līdzīgs Maxima traģēdijai. Varētu piesaukt arī desmitiem militāru konfliktu, kuros piedalās gandrīz visas pasaules nācijas. Katru dienu ziņās runā par desmitiem jaunu cietušo sprādzienos, simtiem mirušo dabas stihijās, Sīrijas konfliktu un tamlīdzīgi. Tur neviens neko nekomentē, ja neskaita pidarus, kuri visu vainu uzveļ pusei, kuru neatbalsta ("labāk ebreji/musulmaņi, nekā musulmaņi/ebreji" - tas, piemēram, par Izraēlu un palestīniešiem). Traģēdiju visi saskata tikai tad, kad viņiem pasniedz to ar uzspīlētiem cipariem. Un arī tikai gadījumā, ja viņiem ienāk prātā doma: "eu, bļa, tas taču varēju būt es!"

Un šīs liekulības, divkosības un egoisma dēļ, diena.lv bija pārpludināta ar ziņām kopš ceturtdienas vakara - neatradu nevienu rakstu par jebkuru citu tematu - pat sporta un kultūras ziņās viss runāja par Zolitūdi. Tikmēr šodien bija 2 raksti par Dombrovska demisiju un valdības krišanu - viens no tiem bija SC viedoklis. Te nu bija vērtības. Pat Vienotības oponentiem tas būtu svarīgi, ja visa sabiedrība būtu nedaudz racionālāka, ilgtermiņā domājoša un neceltu brēku par huiņu (Zatleri modes skatē un mirušo vārdu publicēšana).

Man personīgi ir vienalga par tiem 54 indivīdiem, kuri tika izvilkti miruši. Man ir svarīgi, lai jebkurš vidējais cilvēks dzīvotu ilgāk, drošāk un labāk, neatkarīgi no tā, vai tas ir "manējais" vai nē.

Avots demogrāfijas datiem šeit.