Es ļoti atvainojos lasītājiem, kas ikdienā atver šo vietni un neatrod te neko jaunu vai interesantu. Mani tomēr priecē, ka esmu atradis tādu šauru mērķauditoriju, kurai interesē šī [parasti] žēlošanās par visu.
22. datumā es atbraucu uz Rīgu un diezgan forši nosvinēju Ziemassvētkus ar visām ģimenēm.
Vakar tēvs parādīja manis ieteikto Coraline maniem pusbrāļiem, un viņi nevarēja pēc tam aizmigt un principā ir ļoti neapmierināti. Kad tēvs man šo visu stāstīja īsziņā, man likās, ka viņš ir rādījis Adventure Time, bet telefonsarunā atklājās, ka tas tomēr ir par jauko Bērtonisko multeni, kas māca skatītājam, ka būt radošam nav ne vainas, ja vien var sadzīvot ar apkārtējiem. Gadās arī tā.
Nopirku apavus, kuri man izurba pa caurumam katrā kājā, liekot man staigāt ar vates buferiem zeķēs. Justīne man apgrieza matus, tāpēc tagad izskatos jauns. Narvesenā nepieņēma manu Igaunijas ID karti, tāpēc cigaretes nācās pirkt Tabakas Namā, kur laikam tāpat neticēja, ka esmu 93. gads.
Es varbūt kādreiz šeit aprakstīšu savu Rasputina teoriju, bet ne šovakar jo piedzēries.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.