2312

Ar pieciem megabaitiem sekundē manā datorā tek dokumentālās filmas, kuras skatīšos vientuļajos janvāra vakaros.

Vakar bija baigais plāns celties no rīta, iet uz veikalu, atrast dāvanu mazākajam brālim, alkoholu māmiņai un viss. Tad atjēdzos, ka man ir 1,6 eiro un pāris lati, tāpēc dāvanas tomēr izpaliek. Katru gadu man sanāk uzdāvināt precīzi vienu pieklājīgu dāvanu vienam cilvēkam. Atkārtošos arī šogad - mīlestība un piedošana Ziemassvētkos ir cool, fine un dandy, bet "dāvini dāvanas visiem vai tu esi lohs" ir stulba tradīcija. Štrunts par to anti-kapitālismu, bet ne visi māk taisīt lietas no nekā, tāpēc nākas vien tērēties. Tas, ko es dažreiz māku, ir spēlēt pāris instrumentus, bet tā arī ir ļoti apšaubāma dāvana. Ja es mēģinātu zīmēt, tad to daudzi sauktu par ņirgāšanos. Savukārt, pat ja es kaut ko būtu kādam nopircis, es to nemācētu arī pats iesaiņot, kas sabojātu arī to.

Dāvanas ir tas aspekts, kas manī iedzen paniku nedēļu pirms svētkiem un tad atstāj tādu blāvu kauna sajūtu pēc. Vai tiešām miers, siltums un ēdiens nav pietiekami laimei?