Atbalsis

Nu labi, nometne ir noslēgusies. Tagad jāgaida jaunais darbs, Gruzija, dzīve Rīgā un tamlīdzīgi.

Ja viss izdosies:
no septembra strādāšu un dzīvošu Rīgā;
aizpildīšu caurumus mūzikas teorijā un vēsturē;
pieteikšos uz universitāti Īrijā;
kļūšu par garu Tomu Grēviņu.

Nometne bija viss, kas man pietrūka no Latvijas. Tā bija pēdējo divu gadu laikā tik reti piedzīvotā atbrīvotības sajūta, kas bija praktiski neiespējama svešā valstī, kur bija gandrīz neiespējami nodibināt jaunus kontaktus vai iefiltrēties starp igauņiem, vai atrast kādu foršu ārzemnieku, vai sadzīvot ar latviešiem.

Tāpēc man varbūt viss patika intensīvāk.

Rekur skābe.

Rekur es.