Bildes Siebzehn und Achtzehn + bildes by Ruhta

Sākām ar pārgājienu, kā jau katru gadu. Sastāvs atkal drusku pamainījās, bet tas nekas. Palikām skaistā vietā, iekūru jauku uguntiņu, kas diezgan gleznaini piepildīja mežu ar dūmiem.

Rekur Rūta. Kā jau citus gadus, viņa atkal visvairāk nokļuvusi manās fotogrāfijās. Varbūt tāpēc, ka es cerēju iekļūt daudzās viņas fotogrāfijās. Ja tā, tad sanāca.

Ralfs ķer Robertu, kurš atsacījās novilkt apavus, lai pārbristu pāri upei. Viss beidzās laimīgi.

Paulis, protams, aizgriezās, bet Andris un Linda daiļi pozē. Protams, kad es Andri fotografēju, viņš man nestāsta, cik Zenit ir draņķīga kamera.

Vienā brīdī es sāku fotografēt pa labi un pa kreisi un, šajā gadījumā, uz augšu pa diagonāli, jo sapratu, ka man vēl diezgan tukša filmiņa.

Man ļoti patīk, kā Rūta un Edgars bija saskaņojuši apģērbu.

Starp citu, liels nopelns bija projektoram un projekcijām, un Rūtai, kas dancoja starmetī, bet man, esot augstu, atkal atvērās fotogrāfijas čakra.

Man uznāk smiekli, skatoties uz šīm fotogrāfijām, jo ja tas nav stereotipisks LSD efekts, tad kas ir.

Sasodīts Vudstokas plakāts.

Trīsstāvīga bohēma tā bija. Nesūdzos, bet smieklīgi.

Nu ja, un pēdējā dienā atradām superresnu runci, kas gribēja sēdēt pie mums, nevis saimniekiem. Narkokaķis, turklāt tāds uzstājīgs.

Skatoties uz šo fotogrāfiju, man paliek skumīgi, ka zaudēšu savu brīvo stūrīti Tallinā, tāpēc varbūt tomēr jāsāk domāt par dzīvokli bez māmiņas klātbūtnes Rīgā, lai var pareizi iekārtot.

Nu ja, un arī nometnes kādreiz beidzas un es tiekos ar meitenēm Rīgā un tad es viņas vedu ēst saldējumu no kastes pie strūklakām. Egija vienmēr pretojas, kad es gribu viņu fotografēt un viņa vienmēr ir pārsteigta, ka man sanāk kāda bilde.

Turpmākās bildes ir ar Rūtu aiz skatumeklētāja. Plašāka galerija viņas blogā. Pievērst uzmanību ieraksta nosaukumam, jo tas ir precīzākais nometnes apraksts.

Šeit, piemēram, es esmu bez biksēm, visiem biedriem par izklaidi.

Šeit ir pierādījums, ka tieši es aizkūru ugunskuru, kas visiem vārīja roltonus nekurienes vidū.

Es izrādīju arī pārsteidzošas dotības zobenu cīņā, jo mans sprungulis sašķēla visus citus sprunguļus. (Vai to var pārveidot par kādu vīrišķības metaforu? Hm.)

Māsa gan norādīja, ka man un Rūtai ir nepareiza stāja, bet tas nekas, kamēr ir pareiza sirds, vai ne?

Bija gan plānots, ka kadrā ir tikai Rūtas dzēriens, bet kaut kā gadījos arī es.

Kādā brīdī mēs nostopējām Emīlu, kurš centās braukt uz Rīgu. Viss negaidīti izvērtās par fotosesiju mašīnas starmešu gaismās.

Nu ja, tas laikam ir bilžu apskats no nometnes. Neesmu pastāstījis to, kā aizmirsu pin kodu, nevarēju pārskaitīt īres naudu, kā man lūpā iekoda ods, kā es visiem traucēju ar gandrīz maniakālo smiešanos, kā es..

Bļeģ, man šķiet, ka mēs esam uzķēruši pareizo ballītes frekvenci.

P.S. Tā kā pēdējā laikā ieraksti ir pārpilni ar fotogrāfijām, ierobežoju ierakstu skaitu katrā atsevišķā lapā. Slinkums meklēt, kā izveidot "lasīt tālāk" sistēmu.