Mīlestība, ir nu gan

Tallina ir tukša, tāpēc pēdējās dienas sēžu mājās un apceru savu eksistenci. Ik pa laikam jāaiziet uz darbu, dažreiz saņemos tikai desmitos divdesmit aiziet uz veikalu, kas veras ciet vienpadsmitos - tā gan varbūt ir labāk, jo varu pilnīgi droši iet garām plauktiem ar alkoholu.

Lēnām sāku veidot materiālu nākotnes darbam, meklēju visādus mūzikas standartus, kas man būs jāatrāda Īrijā, ja es tur pieteikšos. Un tad es izlēmu pievienoties OkCupid. Nav tā, ka es aktīvi meklēju meitenes, kam rakstīt vai ar ko gulēt, bet tomēr interesanti. Rezultāti ļoti fascinējoši.

Pirmkārt, man ieteica uzaicināt uz randiņu manu bijušo klasesbiedreni, ar kuru es esmu runājis varbūt divas reizes ilgāk par 20 sekundēm. Abas reizes bija pie pusdienu galda skolas ēdnīcā. Zinot, ka viņas interesēs ir lasīt noveles, kas balstītas uz videospēlēm, kā arī koķetēt ar manām nemīļākajām skolotājām, parasti komunikācija beidzās pēc tam, kad no viņas biju uzzinājis, kas bija uzdots uz vācu valodu.

Tad sākās šitādi brīnumi:

Arī šai meitenei es izlēmu nerakstīt.

Tagad man pārsvarā iesaka gotu meičas un dāmas no Maskavas. Kāpēc tā - nezinu. Bet ik pa laikam mani apskatās visādi fantastiski kadri.

Un man likās, ka mani joki ir slikti. Es ieteiktu OkCupid programmētājiem to "match" procentu parēķināt no šitik svarīgiem jautājumiem, nevis no tā, vai priekšroka tiek dota kaķiem/suņiem un kāda ir mīļākā krāsa. Un, par krāsām runājot, man piedāvāja meiteni, kurai varu rakstīt tikai tad, ja domāju, ka "black is a happy color". Nē, paldies.

Starp citu, man ieteica pamēģināt Tinder, kas darbojas nedaudz citādāk. Nav jāaizpilda nekādas stulbas esejas par sevi un jāatbild uz muļķīgiem jautājumiem, tikai pēc sejas un kopīgām feisbuka interesēm jāizlemj - patīk vai nē. Nu, gandrīz kā tajā Facemash, ko Cukerbergam tik ļoti pārmeta. Nu ja, tur mani šonakt ievēroja pirmā meitene, kura man arī patika pēc izskata. Kopējās interesēs ir Moon, Orvels, Polaniks un Bērtons. Redzēs. Varbūt nav 100% manā gaumē, bet nav jau tā, ka es Tallinā kādreiz būtu meklējis mīlestību, kur nu vēl pēdējā mēnesī.

Un tad, pilnīgi nejauši, es sarunāju vēl vienu tikšanos ar Tīnu, tāpēc pasaule atkal pēkšņi ir skaista.

Tā nu es te domāju par visādām meitenēm, un sapnī man atnāca cita, daudz senāka, simpātija. Viņa mani ieraudzīja, pieskrēja klāt, mēs apmainījāmies ar "sen neredzēts" laipnībām un tamlīdzīgi, un tad viņa pajautāja, vai es biju darbā. Uz ko es atbildēju, nē, man darbā jābūt rīt. Tad es atcerējos, ka, paga, ir jau rīts. Atvēru acis un bija vienpadsmit. Zajebal.