Igaunijas dziesmu svētki balansē ar Latvijas svētkiem. Organizācija, produkcijas kvalitāte un tamlīdzīgas lietas ir stipri vājākas. Koordinatoru instrukcijas tiek izteiktas skaļruņos visai publikai, korim vajag 40 minūtes, lai uzietu uz estrādes un 20+ tūkstošu cilvēku dabūšana uz skatuves, kas ir mazāka par Mežaparka estrādi (kur kāpa virsū mazāk par 15 tūkstošiem) ir problemātiska.
Tajā pašā laikā, kā mans divkārš-eks-diriģents norādīja, vienkāršums ir ļoti patīkams. Gaudeamus runas teica visi cilvēki ar un bez autoritātes pēc kārtas. Šeit - tikai prezidents. Arī tas, ka "dari ko gribi" acīmredzot strādā introvertajā Igaunijā.
Igauņu ekstroverts - skatās uz tavām kurpēm, ne savējām. Haha.
Sestdienas koncerts bija stipri labāks. Dziedāja izlasīti kori, koncerts bija tumšu debesu laikā. Protams, vārdus nesapratu nemaz, bet emocijas lēkāja. Viss sākās ar to, ka parādes beigās gāja Ukrainas kolektīvi. Bez jebkādas organizācijas, es un igauņu tūkstoši viņiem aplaudēja. Koncerta laikā neraudāju, bet tas bija pirmais brīdis, kad biju uz robežas. Nākamie bija jau dziesmu laikā - kad pēc dziesmas uz skatuves kāpa komponists, kurš, nu jau atkārtojumā, izpildīja dziesmai solista partiju. Pēdējā dziesmā skatītāji pret mums pacēla ieslēgtas zibspuldzes un lukturus.
Kā lai labāk apraksta tās izjūtas koncertos un pēcballītēs? Brauciet, stulbeņi, uz dziesmu svētkiem, pagājšgada skatēm Latvijā tika cauri pat pilnīgi viduvēji kori. Atsakos noticēt, ka ir tik daudz cilvēku, kas nevarētu dziedāt korī. Viss ir tikai motivācijas jautājums. Skolās, universitātēs un lielās kompānijās ir kolektīvi, pat ja neskaita tos visus vispārējos kolektīvus. Un tad nu man jāstrīdas ar cilvēkiem, kuri stāsta, ka Latvijas birokrātu dēļ viņi nav dabūjuši biļetes uz dziesmu svētkiem, lai gan ne-noslēguma koncertus viņi pat netaisās apmeklēt un paši nobumbulējuši iespēju būt uz skatuves.
Varbūt nav laba doma balstīt spriedumus dzērumā, bet es nezinu, vai rīt būs tās pašas emocijas un atmiņas.
Un tagad ir otrdiena, rakstu skaidrā.
Palieku pie dzēruma spriedumiem. Dziesmusvētki ir fantastiski jebkurā gadījumā.
Šodien braucu ar riteni uz darbu un pārsitu riepu. Tā man sen nav gadījies, bet pēc 8€ un pusstundas piepūles viss tika atrisināts.
Klau, vispār nav tā, ka nekas nenotiek un nav ko teikt, bet es pārmaiņas pēc neko negribu rakstīt. Kaut kāda iemesla dēļ jūtu nedaudz nepatiku pret jauno dzīvokļabiedreni. Ēdiens vairs nesanāk pārāk garšīgs. Ārā ir pārāk karsts. Nevaru sagaidīt Latviju vairs.
Bildēm nebūs atsevišķa raksta, jo gandrīz neviena nesanāca smuka vai interesanta.
Jāņi.
Narkotikas, otrais raunds.
Džeza kaķis
Gaudeamus karogi.
Daugavpils mantojums, huehue.
Daugavpils drusku smuka.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.