Ilustrēta izklaide

Iepriekšējais ieraksts man pašam šķiet ļoti labs. Nu, tas ir tāds, kādu es parādītu kā visa bloga kopsavilkumu, lai gan parasti tik forši uzrakstīt man nesanāk. Bet Pēteris man paziņoja, ka "par z asi huiņa [..]"

Šī nav atbilde viņam vienam, bet izvērstāks skaidrojums visiem, kas pieļauj iespēju, ka kaut kas, ko es kādreiz esmu uzrakstījis, varētu būt "huiņa".

Zemāk redzamajā diagrammā redzams, ko tieši es domāju ar to z asi. Jo biezāka migla starp objektu, šoreiz - koku, un vērotāju, jo dzeltenāks objekts. Tas, kā jau minēju, tāpēc, ka gaisma izkrāsoja visu miglu. Kreisajā pusē redzams iedomāts mežs, kurā krāsas pāriet ļoti pakāpeniski. Labajā - kā izskatās koki, kad tie novietoti pa vienam, uz z ass vienādos attālumos.

Arī bez miglas tālāki objekti mēdz izskatīties blāvāki, turklāt viņi ir stipri "mazāki", nekā tuvi. Bet attālums starp mūsu acīm nav tik liels, un acs izšķirspēja nav tik laba, lai tik viegli noteiktu attālumu, ja nav ļoti spēcīgu krāsu vai izmēru kropļojumu. Tieši miglas laikā, bija viena pagalma ietvaros viegli uztvert pasaules trīs telpiskās dimensijas. Skaidrā laikā es skatos turpat - krāsas tās pašas, bet izmēri pārāk līdzīgi. Un epifānija bija tad, kad uztvēru pagalma apmērus, un to, ka eksistē telpa ārpus manis.

***

Vakar biju randiņā. Nebija ļoti veiksmīgs. Bija tieši tas, ko es gaidīju. Es ceru, ka arī rīt būs tieši tas, ko es gaidu - jo rīt es eju vēl vienā randiņā, un tas šķiet daudz cerīgāks. Ne tā, ka lielāka cerība tikt gultā, bet meitene šķiet daudz jaukāka.