29 decembris 2014

Man šķiet, ka tu nesaproti

Man šķiet, ka diezgan daudzi to nesaprot, es arī varbūt to nesaprotu, bet tu it īpaši. Un tas ir īpaši neērti, jo tieši tev to vajadzētu saprast.

Šķiet, ka mīļākā atmiņa par tevi ir tas brīdis, kad paskaties uz augšu un smejies par kaut ko labu vai skaistu. Tā ir labi zināma sajūsmas sajūta, ko vienmēr gribas izteikt vārdos vai izrādīt ar rokām vai grimasēm, tāpēc man nav izskaidrojuma, kā tieši tu vari nesaprast to, ko es cenšos darīt pēdējos trīs mēnešus.

--

Ģimeniskie Ziemassvētki noslēgušies. Biju Līvas koncertā, kur nesmaidīju tikai brīžos, kad viņas nebija uz skatuves. Ar Justīni iemēģinājām Salu tiltu un izdzīvojām. Goda vārds, man pēdējās nedēļas laikā ir absolūti apnicis Salu tilts, nemaz nerunājot par tiem gājēju ceļiem, kāpnēm un tuneļiem, kas uz to ved. Nepārsteidz arī fakts, ka Nils nevar uzlikt desmit spuldzītes kaut vienā pusē. Manas emocijas par tilta stāvokli uzkurināja aukstums, jo uz koncertu biju izvēlējies uzvilkt džemperi, kurš vizuāli par vienu atzīmi pārspēj otru džemperi (6/10), bet termāli ir par 20% sliktāks (4/10).

Šobrīd mani pie dzīvības notur fakts, ka man ir kamera. Nevis lietota ziepene ar gļukiem, nevis māsas vecā, tēva vecā kamera ar gļukiem, nevis divi mantoti zenīti, bet mana kamera, kuru es paniski cenšos apgūt un utilizēt. Nedaudz grūti strādāt ar 18-50mm lēcu, jo esmu pieradis pie zenīta 58mm. Tagad visu laiku gribas zūmot līdz galam. Pluss: pat ja zūmoju līdz galam, man dod diafragmu 2,8, turklāt nav mežonīga grauda arī tad, kad ISO uzspiežu pāri tūkstotim. Piemērs: Hemis Diānas geto dzīvoklī.



Sākumā ļoti satrauca tas, ka skatumeklētājs ir elektronisks, bet šobrīd, ja neskaita baltās krāsas bilanci, sāku saprast, ka ir labi. Superdaudz informācijas, vieglāk saprast, kas notiek tumsā. rezultāts arī uzreiz tur parādās. Turklāt, ja nogurst acs, bildi var kadrēt arī displejā, kas turklāt diezgan asprātīgi lokās uz leju un uz augšu. Naksnīgs piemērs no pirmās nakts, ko negulēju, jo izklaidējos.



Tiesa, ir pilnīgi negaidīta problēma - fotožopa, bļe, neņem kameras ARW failus, jo... kamera ir pārāk jauna? Izskatās, ka vienīgais risinājums, ko man piedāvā Adobe, ir konvertēt visas bildes uz DNG, kas notiek ar sāpīgo ātrumu 0,2bildes/minūte, jeb vairākas stundas par pilnu karti. Lai fotošopā ielādētu tik daudz bilžu, paiet vēl vismaz 20 minūtes. Ja visu procesu varētu automatizēt, varētu iestrādāt pats sev tādu foršu režīmu - vakarā fočēju, naktī mājās pieslēdzu kameru, paguļu četras stundas, pamostos un viss jau ir izdarīts - kartes uzkopētas uz datora, ARW faili kļuvuši par DNG un ielādējušies programmā un tikai gaida cilvēka pieskārienu, lai 1200 bildes kļūtu par 20 labām bildēm nākamo četru stundu laikā.

Ciao

1 komentārs:

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.